Marija Kuzņecova – jau trešā Eiropā un sestā pasaulē

08.10.2020
Foto - Gunārs Gertners

Latvijas jaunā šahiste Marija Kuzņecova Starptautiskās Šaha federācijas (FIDE) oktobra klasiskā reitinga aktīvo spēlētāju sarakstā vecuma grupas U-10 meiteņu vērtējumā ar reitingu 1710 ieņem trešo vietu Eiropā, sesto vietu pasaulē un ir pārliecinoši labākā Baltijā.

Jau septembrī mūsu jaunais talants šajos sarakstos bija labās pozīcijās, bet pēc Latvijas čempionātā iegūtajiem 118 punktiem pakāpusies uz vēl nebijušiem augstumiem. Kā liecina dati no portāla chessratings.top, pasaulē līdere ir ķīniete Miaoji Lu (2244), bet Eiropā viņu apsteidz poliete Viktorija Smetanska (2013) un izraēliete Ora Šatila (1715).

Baltijas mērogā reitinga ziņā viņa stāv galvastiesu pāri arī tuvākajām sekotājām, pie kam viss labāko trijnieks ir no Latvijas. Aiz Kuzņecovas redzam Naomi Maklakovu (1372) un Darju Guminskaju (1204). Labākajai lietuvietei reitings ir 1177, bet igaunietei – 1065.

Tikai desmit gadus vecā Kuzņecova pēdējos divus mēnešos savu reitingu ir pacēlusi par 187, tādēļ Latvijas mērogā tas jau ir apskatāms ne tikai U-10 vērtējumā, bet visas valsts meiteņu šaha griezumā. Pirmajā vietā ir U-18 grupas pārstāve Madara Golsta (1967), tad seko Agnesa Stepania Ter-Avetisjana (1743) no U-14 grupas, un jau trešajā vietā ir Kuzņecova, apsteidzot daudzas gados vecākas šahistes. Tūdaļ aiz viņas ir Ramona Golsta (1704; U-18) un Anna Kazmerika (1701; U-16). Atgādināsim, ka šis ir aktīvo spēlētāju vērtējums.

Oktobrī no Latvijas šahistiem jaunus klasiskā šaha personīgos rekordus sasnieguši FM Maksims Golubovskis (2302), Emīls Jānis Mieriņš (1915), Kirills Bogdanovičs (1847), Miķelis Vingris (1840), Raivo Pakalns (1820), Artjoms Tolmačevs (1787), jau pieminētās Kuzņecova un Kazmerika u.c.

Vislielākais pieaugums ir Bogdanovičam (plus 128), Kuzņecovai (118), Tolmačevam (97), Mieriņam (96) un Vingrim (95).

Ir arī pieci saraksta jaunpienācēji – šahisti ar savu pirmo klasisko reitingu. Tie ir Gunārs Štāls (1572), Aivars Jefremovs (1567), Inese Paune (1405), Emīls Šteiners (1282) un Darja Guminskaja (1204).