12 jautājumi Edvīnam Ķeņģim, 60 gadu jubilejā sveicot

Piektdien, 12.aprīlī, 60 gadu jubileju svin lielmeistars, astoņkārtējs Latvijas čempions, viens no Latvijā diviem FIDE vecākā trenera (FST) titula īpašniekiem Edvīns Ķeņģis, kurš pēc ilgiem trenera gadiem ārzemēs pērn ir atgriezies Latvijā un strādā par treneri Latvijas Šaha federācijā (LŠF).

Uz 59. dzimšanas dienu apņēmies 59 reizes atspiesties. Un to izdarīji. Ko apņēmies uz 60 gadiem?
59. dzimšanas dienu un vēl vienpadsmit pirms tam sagaidīju Apvienotajos Arābu Emirātos, un tur dzīvojot dažādi izaicinājumi, lai neieslīgtu rutīnā un pašapmierinātībā, ir dzīves nepieciešamība. Dzīvojot Latvijā, izaicinājumi ir ikdienas sastāvdaļa, tāpēc kaut ko izdomāt nav nepieciešams.

Kā jūties, 60 gadu slieksni sasniedzot?
Kā cilvēks pusmūžā. Dievs cilvēkiem pēc Ādama un Ievas grēkā krišanas atņēma mūžīgo dzīvošanu un atvēlēja 120 gadus.

Kā iepazinies ar šahu?
Laikam tēvs iemācīja. Diemžēl nevaru viņam vairs to pajautāt. Pilnīgi noteikti atceros, ka viņš man iemācīja zolīti!

Vai šahā tev ir vēl kāds mērķis – vai kā trenerim vai spēlētājam?
Kā spēlētājam man nav nekādu mērķu jau vairāk nekā 10 gadus. Ja man nebūtu mērķu kā trenerim, tad nekad neuzņemtos darbu LŠF.

Esi domājis uzrakstīt kādu grāmatu? Mācību vai autobiogrāfisku.
Varbūt. Pēc gadiem trīsdesmit.

Kāpēc nepiedalies Eiropas un pasaules senioru čempionātos?
Neesmu tipisks vidējais šahists, kuram visa dzīve paiet šahā vai ap šahu. Grieķijā 6.aprīlī sākās senioru čempionāts un tieši šajā dienā kopā ar sievu un jaunāko dēlu taisījām pavasara revīziju bišu stropos un pirmo bišu indes devu arī dabūju!

Cik pasaules valstīs savā dzīvē esi bijis? Vai ir kādas valstis, kuras gribētu pirmo reizi apmeklēt?
Esmu bijis visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Saskaitīt visas valstis neņemos, bet domāju, ka pasaulē ir maz latviešu, kuri ir bijuši vairāk valstīs nekā es. Nevaru nosaukt valsti, kurā gribētu nokļūt pirmo reizi, bet pilnīgi noteikti zinu valsti uz kuru gribu kopā ar sievu aizbraukt trešo reizi – Austrālija. Tad mēs iznomāsim automašīnu un mēneša laikā  izbrauksim visas tās fantastiskās, grandiozās dabas un Dieva radītās vietas, kas atrodamas šajā kontinentā.

Kas pietrūkst Latvijas jaunajiem šahistiem, lai sasniegtu lielākus starptautiskus panākumus?
Jautājums vismaz divu stundu lekcijai. Atbilde īsās tēzēs – Latvijā ir niecīgi cilvēkresursi – nevar salīdzināt ar Indiju vai Ķīnu. Vidējais reitinga līmenis pirmā simtnieka ietvaros ir zems. Tāpēc, lai sasniegtu starptautiskus panākumus, jāiet tas pats ceļš, ko realizēju Emirātos – selekcija (12 gadu laikā strādāju tikai ar 5 jauniešiem) un finansiālais atbalsts šiem izvēlētajiem talantiem. Spēlējot turnīros tikai Latvijā, sasniegt starptautisku līmeni nav iespējams.

Visgarākā partija (sākot no U-18 vecuma)?
Visgarākā partija bija ar Valeriju Žuravļovu. Tas bija atlikto partiju laikā un ilga ap 170 gājienu un vismaz trīs dienas.

Visīsākā partija (sākot no U-18 vecuma)?
Visīsākā droši vien bija "Paris Open" turnīrā 2003. vai 2004.gadā, kad savu pretinieku, FIDE meistaru, vinnēju 17 gājienos.

Skaistākā kombinācija?
Kad man bija 12 gadu, tad domāju, ka skaistāko kombināciju realizēju partijā pret Matvijeku, kad bija 20 gadu, tad domāju par partiju pret Moldāvu šahistu Ņevedņičiju, par kuru Tāls teica – fantastiski! Nu tagad pusmūžā man liekas, ka skaistākās kombinācijas izspēlē (vai palaiž garām) mani studenti.

Visinteresantākā šaha olimpiāde?
Visinteresantākā Olimpiāde bija 1990.gadā Novi Sadā, kurā Latvijas šahisti nenospēlēja nevienu partiju. Tur pilnā sastāvā aizbrauca gan sieviešu, gan vīriešu komanda un pieprasīja FIDE un organizatoriem pielaist Latvijas izlases dalībai Olimpiādē. Daudzi pasaules slaveni šahisti parakstīja vēstuli, kurā atbalstīja mūsu pieprasījumu. Tomēr FIDE ar Kampomanesu (Campomaness) priekšgalā atteica. Mūsu dāmu izlases dalībnieces pat pieteica bada streiku, ko aizvadīja pie galvenajām ieejas durvīm, vairāku dienu garumā, taču bez rezultātiem. Nākamajā Olimpiādē 1992.gadā Latvija piedalījās un abas izlases sasniedza vēsturiski visaugstvērtīgākos rezultātus – kungi 5.vietā un dāmas 10.vietā. Olimpiāde norisinājās FIDE prezidenta dzimtenē Filipinās un protams "Kampo" izmantoja iespēju atriebties par 1990.gada nepatikšanām – mūsu izlases pirmās partijas iesāka ar 15 minūšu kavēšanos, jo organizatori mūsu mačiem bija aizmirsuši uzlikt pulksteņus!