Neikšānam ar "Saint–Quentin" septītā vieta Francijas čempionātā

Šartrā aizvadīts Francijas komandu čempionāta fināls jeb "Top 12". Divpadsmit komandu konkurencē Artura Neikšāna (2599) komanda "Saint–Quentin" ierindojās 7.vietā. Mūsu lielmeistars, pārsvarā spēlējot pie pirmajiem diviem galdiņiem, 9 partijās ieguva 4,5 punktus.

Pērn gan Neikšāns, gan arī Igors Kovaļenko debitēja "Top12" un viņu Santkventinas komanda ierindojās augstajā 6.vietā. Šogad Neikšāns bija vienīgais Latvijas pārstāvis šajā turnīrā, kura rezultāti apskatāmi šeit.

Tikko ielidojis Minskā, kur otrdien sāksies Eiropas čempionāts, Neikšāns raksta savā blogā: "Šodien esmu ieradies Minskā un kopā ar Igoru, Ņikitu, Tomu un Annu iekārtojušies lieliskos apartamentos.

Negribu izplūst garās pārdomās par aizvadīto turnīru Francijā, vien pateikšu to, ka ne viss izdevās, kā cerēts. Jāsāk ar to, ka nebiju plānojis, ka man nāksies uzņemties komandas līdera lomu – pēdējā brīdī ar komandu nespēja vienoties Igors, tāpēc uz Franciju devos viens. Ja pagājušogad es spēlēju otrā numura lomā, variējot no 1.–5.galdiņam, tad šogad man nācās spēlēt ar jau krietni spēcīgākiem pretiniekiem, un tikai pie 1.vai 2.galdiņa. Vairākkārt speciāli uzprasījos ar melnām krāsām pret elitāriem pretiniekiem, lai pārliecinātos, cik labs ir mans atklātņu repertuārs, un kā protu aizstāvēties. Ja ar melnajām krāsām viss izdevās vairāk vai mazāk labi, tad ar baltiem gan ne.

Jau atkal pārliecinājos, ka lai apspēlētu 2650+ spēlētājus, ar vienkāršu labu spēlētprasmi nepietiek – ir vajadzīgs dzelžaini spēcīgs galvenais repertuārs ar baltiem. Man ir idejas, kā šo problēmu risināt, bet tas viss prasa milzīgu laiku.

Ja konkrēti runāju pa partijām, tad 1.kārta man vienkārši neizdevās. Otrajā pret Džobavu man nebija nekādu variantu izspiest ko vairāk par neizšķirtu; partijā ar Lazničku izlaidu minimālu iespēju atklātnē un ātri nācās pārgrupēties cīņai uz neizšķirtu.

Pret Lorānu Fresinē partija bija īsta traģikomēdija – es biju izvēlējies spēlēt ļoti retu variantu, taču mans pretinieks izrādījās izcili sagatavots, reaģējot momentāni! Man jau prātā sāka vīdēt visādas domas: "Kā nekā, Karlsena treneris, lūk tas ir pasaules čempiona līmenis, būt gatavam pat tādā variantā!" Bet realitāte izrādījās pavisam komiska – pāris kārtas iepriekš Fresinē bija spēlējis tieši tādu pašu variantu, tikai ar pilnīgi citu gājienu secību.

Muļķīgā kārtā es par to biju pavisam aizmirsis, un atklātnē neko nedabūju. Pēc kārtējās pieļautās neprecizitātes vienkārši nolaidās rokas – gribu labi un pārliecinoši spēlēt, nu bet nesanāk! Par laimi, mans pretinieks nenoorientējās pozīcijā, un es ātri izmuku no lielām nepatikšanām. Pēdējo kārtu pret Gajevski es nespēlēju, jo tāda bija vienošanās ar komandu, plus jau sāku taupīt spēkus Eiropas čempionātam.

Turnīrs bija smags un sākotnēji es biju plānojis izmantot Eiropas čempionātu, lai gūtu pieredzi ar 2650 līmeņa spēlētājiem, bet sanāca to izdarīt jau Francijā. Ko tagad? Jāiemācās viņus apspēlēt ar to pašu atklātņu repertuāru, kas man tagad ir!

Visi priekšnosacījumi labam rezultātam ir – lieliska kompānija, lieliski dzīvošanas apstākļi, veselība un pašsajūta ļoti laba. Skatīsimies, kas no tā sanāks."