Par Latvijas čempioniem kļūst Jankovskis un Bērziņa

Svētdien Rīgā, Transporta un sakaru institūtā, noslēdzās Latvijas čempionāts klasiskajā šahā. Vīriešu konkurencē par uzvarētāju pirmo reizi kļuva FIDE meistars Guntis Jankovskis, bet dāmā piektais tituls lielmeistares Ilzes Bērziņas kontā.

FM Guntis Jankovskis (2258) 9 kārtās ieguva 7 punktus, tikai pēc papildrādītājiem apsteidzot Klāvu Stabulnieku (2211), kuram tā bija pirmā medaļa pieaugušo čempionātos. Par puspunktu no viņiem atpalika un bronzas medaļu ieguva Kristaps Kretainis (2145).

Sieviešu konkurencē jau piekto zelta medaļu savā karjerā izcīnīja WGM Ilze Bērziņa (2177). Viņa 6,5 punkti no 9. Tikpar arī WFM Renātei Vidruskai (1978), kurai sudrabs ir labākais sasniegums karjerā. Trešā  ar 6 punktiem palika iepriekšējo četru turnīru uzvarētāja, galvenā reitingfavorīte WGM Laura Rogule (2290).

Amatieru čempionātā pirmās trīs vietas ieguva Krišjānis Lāzars (1781) – 7,5 punkti, Martijs Krakops (1689) un Valērijs Rižihs (1725) – pa 7.

Vīriešu čempionātā pēc astotās kārtas četriem līderiem bija pa 6 punktiem, un divi no viņiem spēlēja savā starpā – Jankovskis un Reinis Paikens (2179). Tātad, visdrīzāk, arī šajā partijā bija jāizšķiras, kurš kļūs par čempionu. Un tā arī notika. Kad pie visiem pārējiem galdiņi cīņas jau bija beigušās un visu interesentu skatieni bija pievērsti 1.galdiņām, ar baltajām figūrām spēlējošais Paikens 73.gājienā padevās.

Tas nozīmēja, ka jēkabpilietis Jankovskis pirmo reizi kļuva par valsts čempionu. Kopš neatkarības ataunošanas mūsu valstī nu jau ir 20 Latvijas čempionātu uzvarētāju. Tieši divas reizes vairāk nekā dāmām.

Sievietēm iepriekšējās četras sacensības uzvarēja Laura Rogule, un viņa bija galvenā favorīte uz zeltu arī šoreiz. Taču 8.kārtā Rogule piedzīvoja klupienu pret WFM Lindu Krūmiņu (2039), kas pirms pēdējās kārtas viņu atmeta uz sesto vietu bez cerībām aizstāvēt titulu. Jāatzīmē, ka trīspadsmitkārtējā Latvijas čempione Rogule posmā no 2019.gada aizvadīja 45 (!) partijas bez zaudējumiem – 29 uzvaras un 16 neizšķirti. Iepriekšējā neveiksme viņai arī bija tieši pret Krūmiņu.

Pirms pēdējā kārtas vienīgā līdere ar 6 punktiem bija WFM Elīna Otikova (2073). Lai pirmo reizi kļūtu par čempioni, viņai ar baltajām figūrām bija jāuzvar Vidrusku. Neizšķirta gadījumā bija garantēta medaļa, kas arī līdz šim Otikovai nebija izdevies. Tomēr vissvarīgākajā partijā ar melnajām figurām labāka bija viņas pretiniece.

Otikovas zaudējums pavēra ceļu Bērziņai piekto reizi kļūt par valsts čempioni. Lai tā notiktu, WCM Marijai Kuzņecovai (2082) bija jācīnās neizšķirti ar WFM Lindu Krūmiņu (2039), bet pašai Bērziņai bija jāpieveic Emīlija Apine (1701). Šāds scenārijs arī realizējās, un titulētāko šahistu sarakstā Bērziņa nu ir apsteigusi WGM Danu Reiznieci-Ozolu, kurai pēc neatkarības atjaunošanas ir četras zelta medaļas.

Izlozes programma "Swiss-Manager" rāda, ka, ja visas partijas beigtos tā, kā tās noslēdzās, par čempionēm varēja kļūt gan Kuzņecova, gan Krūmiņa, ja kāda no viņām būtu uzvarējusi. Tik augsta likme bija pēdējai kārtai!

Top 3 reitinga pieaugums, vīrieši
Sergejs Fiļipovs (1844) – 115,2
Toms Jeronovičs (1832) – 114,8
Renārs Mūzis (1890) – 98

Top 3 reitinga pieaugums, sievietes
Emīlija Apine (1701) – 97,2
Alise Laimiņa (1506) – 73,6
Lea Treigute (1408) – 50,4

Top 3 reitinga pieaugums, amatieri
Martijs Krakops (1689) – 91,6
Matvejs Murinovs (1438) – 89,2
Ļevs Maizenbergs (1496) – 86,8

Visi rezultāti apskatāmi chess-results.com.

Visi balvu saņēmēji: vīrieši, sievietes, amatieri

Partiju pieraksti skanētā formātā: vīrieši, sievietes, amatieri

Latvijas čempioni kopš neatkarības atjaunošanas:
2024. Guntis Jankovskis
2023. Toms Kantāns
2022. Ilmārs Starostīts
2021. Rolands Bērziņš
2020. Zigurds Lanka
2019. Arturs Neikšāns
2018. Ņikita Meškovs
2017. Arturs Bernotas
2016. Vladimirs Svešņikovs
2015. Arturs Neikšāns
2014. Igors Kovaļenko
2013. Igors Kovaļenko
2012. Vitālijs Samoļins
2011. Arturs Neikšāns
2010. Jevgēņijs Svešņikovs
2009. Vitālijs Samoļins
2008. Jevgēņijs Svešņikovs
2006. Normunds Miezis
2005. Edvīns Ķeņģis
2004. Edvīns Ķeņģis
2003. Jevgēņijs Svešņikovs
2002. Ilmārs Starostīts
2001. Guntars Antoms
2000. Viesturs Meijers
1999. Arturs Neikšāns
1998. Māris Krakops
1997. Edvīns Ķeņģis
1996. Daniels Fridmans
1995. Igors Rausis
1994. Valērijs Žuravļovs
1993. Zigurds Lanka
1992. Valērijs Žuravļovs
1991. Normunds Miezis
1990. Edvīns Ķeņģis

Latvijas čempiones pēc neatkarības atjaunošanas:
2024. Ilze Bērziņa
2023. Laura Rogule
2022. Laura Rogule
2021. Laura Rogule
2020. Laura Rogule
2019. Ilze Bērziņa
2018. Elizabete Limanovska
2017. Linda Krūmiņa
2016. Laura Rogule
2015. Laura Rogule
2014. Katrīna Šķiņķe
2013. Laura Rogule
2012. Ilze Bērziņa
2011. Laura Rogule
2010. Laura Rogule
2009. Laura Rogule
2008. Ilze Bērziņa
2006. Laura Rogule
2005. Laura Rogule
2004. Ilze Bērziņa
2003. Laura Rogule
2002. Ingūna Erneste
2001. Dana Reizniece
2000. Dana Reizniece
1999. Dana Reizniece
1998. Dana Reizniece
1997. Anda Šafranska
1996. Anda Šafranska
1995. Ilze Rubene
1994. Anda Šafranska
1993. Anda Šafranska
1992. Anna Hāna
1991. Anda Šafranska
1990. Anda Šafranska

Latvijas čempioni un to titulu skaits pēc neatkarības atjaunošanas
1. Edvīns Ķeņģis – 4
2. Arturs Neikšāns – 4
3. Jevgēņijs Svešņikovs – 3
4. Ilmārs Starostīts – 2
5. Normunds Miezis – 2
6. Valērijs Žuravļovs – 2
7. Zigurds Lanka – 2
8. Vitālijs Samoļins – 2
9. Igors Kovaļenko – 2
10. Igors Rausis – 1
11. Daniels Fridmans – 1
12. Māris Krakops – 1
13. Viesturs Meijers – 1
14. Guntars Antoms – 1
15. Vladimirs Svešņikovs – 1
16. Arturs Bernotas – 1
17. Ņikita Meškovs – 1
18. Rolands Bērziņš – 1
19. Toms Kantāns – 1
20. Guntis Jankovskis – 1

Latvijas čempiones un to titulu skaits pēc neatkarības atjaunošanas
1. Laura Rogule – 13
2. Anda Šafranska – 6
3. Ilze Bērziņa – 5
4. Dana Reizniece – 4
5. Anna Hāna – 1
6. Ilze Rubene – 1
7. Ingūna Erneste – 1
8. Katrīna Šķiņķe – 1
9. Linda Krūmiņa – 1
10. Elizabete Limanovska – 1