Kovaļenko un Lanka – Vācijas bundeslīgas vicečempioni

Spēles klātienē atkal noris ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Pēc ilgstošā karantīnas pārtraukuma vācieši nolēma 16. – 20.septembrī tomēr atsākt komandu cīņas pie rūtotajiem galdiņiem. Karlsrūes kongresu centrā notika astoņu bundeslīgas vienību mači, lai noteiktu uzvarētāju šīgada komandu meistarsacīkstēs.

Dalībnieku starpā bija arī Latvijas šahisti: Fīrnhaimas (vāc. Viernheim) klubu pārstāvēja lielmeistari Igors Kovaļenko un Zigurds Lanka. Mūsējiem uzsmaidīja laime: internacionālā komanda pēc spraigajām cīņām ierindojās godpilnajā otrajā vietā, atpaliekot vienīgi no Bāden–Bādenes "monstriem".

Divkārtējais Latvijas čempions Zigurds Lanka ziņo pa tiešo no blakus esošās Štutgartes:

"Mēģinās savā vēstījumā hronoloģiski atspogoļot būtiskākos momentus sudraba medaļu izcīņā (līdz šim autora labākais sasniegums augstākajā vācu līgā bija trešā vieta – kopā ar Alekseju Širovu un Drēzdenes kolēģiem pirms daudziem, daudziem gadiem).

Vācu jurisprudences galvaspilsētā raibā profesionālo šahistu kompānija ieradās jau otrdien, un Vispasaules pandēmijas izplatīšanās dēļ ne jau visi labākie trešdien tika pie spēlēšanas. Mūsu komandā, piemēram, trūka pāris lielmeistaru no riska zemes Francijas; paldies Dievam, pārējiem pamatsastāva spēlētājiem testu rezultāti ļāva trešdien sēsties pie galdiņiem. Šo rindu autors sēdēja vienkārši uz "rezervistu soliņa"...

Un tas ir arī saprotams, jo mūsējos visatbildīgākajos mačos pie līderu galdiņa pārstāvēja "Šahs" Mamedjarovs no Azerbaidžānas, piedevām vēl superlielmeistari Malahovs, Korobovs, Krivoručko u. c. Uzvara sekoja uzvarai, lai gan pirms turnīra nemaz nebija skaidrs, ka "fīrnhaimieši", ieradušies no dažādām zemēm (blakus Ukrainas un Krievijas šahistiem cīnījās arī Spānijas un Latvijas čempioni, ārsts no Ēģiptes u. tml.), pieveiks profesionāļus no Zolingenes un Rīgas partnerpilsētas Brēmenes...

Protams, arī daži vācu šahisti, pārmaiņas pēc, mūsu komandā bija iekļauti, kā arī viena no talantīgākajām vāczemes šahistēm – Jozefīne Hainemane – un ne tikai smukumam vien: jaunā censone uzvarēja abus pretiniekus!

Visi apbrīnoja Igora Kovaļenko spurtu – 4 no 4! Divkārtējais Latvijas čempions parādīja patiesi augstu klasi. Bijušais Dņepropetrovskas iedzīvotājs, kurš patlaban mīt Kijevā (tāpat kā raksta autors pirms epidēmijas, tikai otrā Dņepras krastā!), ne pirmo reizi vien bundeslīgā pārsteidz ar savu cīņasgaru un rezultatīvo spēli.

Piektajā kārtā, sestdienas rīta mačā ar pastarīšiem no Āhenes, vadība uzticējās mūsu "otrajam ešelonam", un man šajās sacensībās izdevās sasniegt simtprocentīgu rezultātu, izcīnot veselu vienu punktu no viena iespējamā. Toties pēcpusdienā uz kaujas takas izgāja atpūties avangards, kas pārliecinošā manierē pārspēja spēcīgo komandu no Štutgartes reģiona (Deizisau) – 5:3!

Liktenis bija lēmis, ka uzvarētāju lauri bundeslīgā pienāksies veiksminiekiem pēdējās kārtas mačā: Viernheim versus Baden–Baden – abas komandas bija pieveikušas it visus konkurentus!

Pēc vairākiem neizšķirtiem pie pirmajiem galdiņiem vienu īsu brīdi bijām pat izvirzījušies vadībā, taču zaudējumi atlikušajās divās spēlēs tomēr noveda mūs pie sakāves, lai arī ar minimālu rezultātu. Nezinu, vai bēdāties, vai priecāties, jo izšķirošo punktu mūsu pretiniekiem asā divkaujā izcīnīja mans bijušais audzēknis – eksrīdzinieks Arkādijs Naidičs – diemžēl pret manu komandasbiedru Kovaļenko...

Beigās atklāšu mazu noslēpumu: mūsu sponsori no Frankfurtes finansu grupas "D–fine" palika apmierināti arī ar sasniegto otro vietu šajās meistarsacīkstēs, jo neviens īsti nopietni necerēja, ka favorītus no Bāden–Bādenes (ar Fabiano Karuanu priekšgalā) kaut kā būtu iespējams apsteigt. Lai aŗī pasaules eksčempions Anands uz Vāciju netika, tik un tā pie visiem galdiņiem uzvarētāji varēja iesaistīt spēlētājus ar reitingu pāri par 2700 punktiem...

Nobeigumā pastāstīšu, kā organizatori rūpējās par dalībnieku veselību: pāri galdam, starp šaha dēlīša 4. un 5. horizontāli, bija uzstādītas caurspīdīgas barjeras – kā veikala kasēs. Protams, bija arī pamatīgs caurums, lai abu spēlētāju rokas sasniegtu lauciņus pretinieka teritorijā (labi, ka nebija jāblico...). Abi oponenti tādējādi drīkstēja spēlēt bez maskām, kas tūliņ pat bija jāuzliek, pieceļoties no sēdvietas un ejot uz tualeti utt. Pēc katras spēles figūras dezinficēja, attiecīgs šķidrums bija arī katra dalībnieka rīcībā – tādējādi "tīrs darbs" visā zālē bija nodrošināts.

Kad es saviem kolēģiem Vācijā stāstu, cik mierīgi mēs Latvijas turnīros "šahojam", visi apskauž mūs...

Cerēsim, ka arī nākotnē mūsu šaha dzīve harmoniski turpināsies – visiem karaliskās spēles cienītājiem un cienītājām Latvijā no tālienes vēlu labu veselību un panākumus!"

Detalizētāka informācija par šo notikumu, arī maču rezultāti un turnīra tabula, atrodama schachbundesliga.de.