Ilze Bērziņa: "Šogad šī bija pirmā loterija, kurā izvilku laimīgo lozi"

Lielmeistare Ilze Bērziņa (2224) šogad par valsts čempioni kļuva jau ceturto reizi. Jau pirms turnīra viņa juta, ka ir labā formā un apņēmīga cīnīties par pirmo vietu. Gaidāmajā vasarā viņa šaham pievērsīsies vairāk nekā citus gadus.

Pēc punktiem visai pārliecinoši kļuvi par čempioni. Raksturo savu turnīra gaitu.
Jau pirms čempionāta jutu, ka esmu labā formā un apņēmīga cīnīties par pirmo vietu. Tomēr, vienlaicīgi ar mērķi uzvarēt, uzskatīju šo turnīru arī par labu treniņa turnīru pirms turpmāk plānotās turnīru sērijas vasarā, kā rezultātā reizēm izvēlējos iespēlēt pat sev nezināmas atklātnes. Vissmagākās partijas turnīrā izvērsās ar Nelliju Maklakovu un Margaritu Parhomenko. Nellija ļoti labi aizsargājās un līdz pat beigām nevarēju atrast uzvaras plānu. Par laimi partijas beigās tomēr pārņēmu iniciatīvu un izdevās uzvarēt. Līdzīga stila cīņa izvērtās ar Margaritu. Atklātni biju labi sagatavojusi un pārņēmu iniciatīvu, tomēr vēlāk pozīcijā nenoorientējos un tā kļuva līdzīga. Tālāk Margarita spēlēja labu šahu un vienā brīdī jutu, ka man pozīcija sāk nepatikt, tādēļ piedāvāju neizšķirtu. Tas netika pieņemts, tādēļ turpinājām spēlēt un turpmāk izdevās atrast uzvaras stratēģiju. Ļoti interesanta partija izvērtās ar Lindu Krūmiņu – biju sagatavojusi asu variantu, kuru man kādu laiku atpakaļ bija ieteicis konsultants Igors Smorodinskis. Jau pēc atklātnes ieguvu ar melnajiem ļoti patīkamu, dinamisku pozīciju, kurā jutos ērti un pamazām ieguvu arī pārsvaru un partiju uzvarēju. Tas bija, manuprāt, vissvarīgākais punkts turnīrā, jo tajā brīdī mums ar Lindu bija trīs punkti no trīs.  

Atgādini lasītājiem par saviem šaha sākumiem. Cik gados sāki, kas bija pirmie treneri?
Šahu sāku spēlēt sešu gadu vecumā, to man iemācīja brālis Ivars Bērziņš. Esmu ļoti priecīga, ka šajā čempionātā lielisku sniegumu guva arī Ivars, kurš pēdējā laikā šahu vairs tik aktīvi nespēlē – viņam izdevās izcīnīt dalītu 3.-5.vietu. Mans pirmais treneris bija Aivars Stašāns. Uzskatu viņu par vienu no labākajiem treneriem, kurš savu dzīvi pilnībā veltījis audzēkņiem, kuri viņam vienmēr ieņem svarīgāko lomu. Par saviem panākumiem lielu pateicību varu izteikt tieši pirmajam trenerim. Kad sāku gūt panākumus, man bija laba iespēja trenēties arī ar lielmeistari Ingūnu Ernesti, ar kuru vēl joprojām uzturu labas, draudzīgas attiecības. Man paveicās, ka man tuvas vienaudzes bija lielmeistare Dana Reizniece-Ozola un lielmeistare Laura Rogule, kuras veicināja izaugsmi, radīja pozitīvu konkurenci un nekad neļāva zaudēt modrību.

Vai tev kādi ir mērķi karjerā kā šahistei?
Man ir mērķi, bet ir arī ļoti svarīgs princips – par saviem mērķiem zinu tikai es un ar tiem es publiski nedalos. Šī mērķa pārkāpšana parasti noved pie tā, ka mērķi netiek sasniegti. Ceru, ka mani turpmākie rezultāti rādīs to, kādi bija mani mērķi.

Gluži kā Laurai Rogulei, tev ir trīs IM normas? Izdosies pacelt reitingu līdz 2400?
Reitingam šahā protams ir liela nozīme un agrāk ļoti pārdzīvoju par katru zaudēto punktu, taču pašlaik man filozofija vairāk ir spēlēt labu šahu, lai pašai ir interesanti un reitings ir tikai kā papildus faktors, kurš parāda manu tā brīža attieksmi pret šahu. Šis jautājums ir ļoti saistīts ar iepriekšējo jautājumu, tādēļ atļaušos uz to neatbildēt. Trīs IM normas man tiešām ir izdevies iegūt – dubultnormu ieguvu manā karjeras vislabākajā turnīrā šaha olimpiādē Hantimansijskā, kurā ieguvu 3.vietu pie 3.galdiņa. Vienu normu ieguvu Eiropas klubu kausā Novisadā, kur piedalījos ar Lietuvas šaha līgas komandu Kauņas "Margiris".

Kādi ir tavi tuvākie turnīri?
Šajā vasarā esmu ieplānojusi nelielu turnīru sēriju. Jūnijā izspēlēšu divus turnīrus Lietuvā – viens būs iesildošais turnīrs kūrortpilsētā Palangā, pēc tam turpināšu ar krietni stiprāku turnīru Paņevežā. Jūlijā plānoju piedalīties Čehijas vērienīgajā festivālā Pardubicē, kas šogad notiks jau trīsdesmito reizi. Augusta sākumā plānoju piedalīties arī lieliskajā pašmāju turnīrā "RTU Open", kas kļuvis par Ziemeļeiropas vērienīgāko turnīru un kuru organizē mans bērnības draugs un vienaudzis Egons Lavendelis.   

Cik daudz laika šahs aizņem tavā dzīvē? Ko pārējā laikā dari?
Šaham atvēlētais laiks ir cieši saistīts ar to, ko daru konkrētajā dzīves posmā. Diemžēl nevaru profesionāli nodarboties ar šahu, jo tam trūkst finansējuma. Aizbraukt uz šaha turnīriem izmaksā pietiekami daudz un arī balvas nav tik lielas, lai no tām varētu nodrošināt iztikas līdzekļus, tādēļ uzskatu sevi par stipru amatieri. Ārpus šaha esmu ieguvusi divas augstākās izglītības – ekonomikā un jurisprudencē, un ilgāko darba posmu esmu aizvadījusi kā profesionāla juriste.

Latvijas sieviešu čempionāts būtu jāspēlē septiņas vai deviņas kārtas?
Pastāstīšu kā aizsākās tas, ka čempionāts noris septiņās kārtās. Tas bija kādus gadus atpakaļ, kad nolikumā bija izsludinātas 9 kārtas, bet ieradās 11 dalībnieces. Ar 11 dalībniecēm ir praktiski neiespējami veikt izlozi 9 kārtām, tādēļ tika pieņemts steidzīgs lēmums rīkot 7 kārtas. Kopš tā laika ir ieviesusies sistēma rīkot sieviešu čempionātu 7 kārtās, kaut arī dalībnieču skaits ir pilnīgi pietiekams, lai būtu 9 kārtas. Es uzskatu, ka 9 kārtas būtu labāk un tas arī dotu iespēju jaunajām šahistēm pacīnīties par starptautiskajiem tituliem – ja spēlē vairākas lielmeistares, tad tas ir pilnīgi reāli. Septiņas kārtas es vienmēr saucu par loteriju un šogad šī bija pirmā loterija, kurā izvilku laimīgo lozi.

Tu esi aizvadījusi jau desmit šaha olimpiādes? Vai varēsi tikt arī līdz divdesmit?
Pirmajā olimpiādē piedalījos, kad man bija 14 gadi un līdz šim brīdim neesmu izlaidusi nevienu olimpiādi (izņemot olimpiādi Bledā, kur sieviešu komanda neaizbrauca). Nekad neesmu sev nospraudusi mērķi piedalīties konkrēta skaita olimpiādēs, bet uzskatu par savu pienākumu pārstāvēt Latviju olimpiādēs tik ilgi, kamēr komandai varu būt noderīga. Tomēr gaidu arī jaunās šahistes, kas esošo komandu varēs veiksmīgi pastiprināt.

Latvijas sieviešu šaha virsotnē esi jau ilgu laiku. Ir jūtama nopietna konkurence no jaunās paaudzes?
Es ļoti gaidu, kad konkurence no jaunajām šahistēm būs stiprāka, taču pašlaik vēl tā nav pietiekoši liela. Ir vairākas talantīgas jaunās šahistes – Elizabete Limanovska, Margarita Parhomenko, Madara Golsta. Sāk parādīties arī spēcīgas mazās šahistes – Agnesa Ter-Avetisjana, Marija Kuzņecova, kas spēlē dinamisku un interesantu šahu. Ceru, ka līmenis pakāpeniski augs un konkurence Latvijas sieviešu šahā palielināsies. Pati arī nedaudz sāku nodarboties ar trenēšanu – pašlaik trenēju tikai vienu audzēkni, bet turpmāk apdomāšu arī par šīs jomas paplašināšanu.