Par Latvijas čempioniem kļūst Neikšāns un Bērziņa. Abi – ceturto reizi

Svētdien  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras telpās par Latvijas čempionu vīriešiem kļuva GM Arturs Neikšāns (2559), bet sievietēm labākā bija WGM Ilze Bērziņa (2224). Savdabīgi, bet abiem tie ir ceturtie tituli karjerā.

Abi čempioni turnīru aizvadīja bez zaudējumiem. Neikšāns deviņās kārtās izcīnīja 7,5 punktus, bet Bērziņai septiņās partijās 6,5 punkti.

Otrā vieta tika lielmeistaram Ilmāram Starostītam (2457) – 6,5 punkti, savukārt pirmo reizi medaļu Latvijas čempionātā ieguva FM Matīss Mustaps (2371), kuram tika bronza. Dāmām nākamās aiz uzvarētājas palika attiecīgi WFM LInda Krūmiņa (2095) – 5,5 punkti, un WGM Laura Rogule (2274) – 5 punkti.

Neikšāns bija vīriešu čempionāta galvenais favorīts no visiem aspektiem, arī reitings bija vislielākais, un savu statusu lielmeistars pārliecinoši apliecināja. Viņš bija līderis visu turnīru un pirmo galdiņu tā arī nepameta. Sāka ar piecām uzvarām pēc kārtas, arī pret otro lielmeistaru Ilmāru Starostītu, bet finišēja ar dažiem neizšķirtiem.
Kaut arī četrkārtējais Latvijas čempions vēl ir samērā jauns šahists (36 gadi), pēdējā kārtā viņam pretīm stājās Aleksandrs Jazdanovs (2134), kurš dzimis četrus gadus pēc tam, kad 1999.gadā Neikšāns 16 gadu vecumā pirmo reizi kļuva par Latvijas čempionu. Cīņa beidzās neizšķirti.

Jazdanovs, kurš noslēgumā ierindojās augstajā septītajā vietā, bija šī čempionāta lielākais pārsteigums. 24. starta reitinga īpašnieks zaudēja tikai vienu partiju, un savu reitingu pacēla par 113 (!) punktiem. Tas ir labākais rādītājs pēdējos gados.

Virs Jazdanova labāko sešiniekā izdevās iekļūt attiecīgi FM Arturam Bernotam (2387), Ivaram Bērziņam (2220) un IM Oļegam Krivonosovam (2398).

FM Matīss Mustaps savu reitingu čempionātā palielināja par 14 punktiem. Un tas nozīmē, ka viņam tikai 15 punkti ir vajadzīgi, lai kļūtu par starptautisko meistaru, jo trīs normas viņš jau ir izpildījis. Nākamā iespēja viņam būs 8. un 9.jūnijā, kad notiks Latvijas komandu čempionāta otrais posms.

Sieviešu čempionātā par vienpersonisku līderi Ilze Bērziņa kļuva pēc ceturtās kārtas, kad bija pieveikusi visas savas pretinieces. Sekoja neizšķirts ar reitingfavorīti Lauru Roguli, un tad vēl divas uzvaras – pār pērnā gada vicečempioni Margaritu Parhomenko (1889) un IM Olitu Rausi (2232). Ar titulu viņu varēja apsveikt jau pirms pēdējās kārtas, taču pārējās medaļas vēl bija vakantas.

Sudrabs Lindai Krūmiņai tika smagā 82. gājienu uzvarā pār Nelliju Maklakovu (1894). Partija bija noslēdzošā abos čempionātos un medaļu sadalījumu turēja intrigā līdz pēdējām brīdim. Vīriem jau visi diplomi bija sarakstīti, kamēr Krūmiņa visu uzmanības centrā centās realizēt viena bandinieka pārsvaru.

Čempiones pilnvaras nolika Elizabete Limanovska (2218), kurai šis nebija no veiksmīgākajiem turnīriem. Zaudējums pēdējā kārtā lielmeistarei Laurai Rogulei viņu atsvieda uz 10.vietu, savukārt deviņkārtējā valsts čempione Rogule nodrošināja sev bronzu. Līdz desmitajam titulam vēl jāpagaida.

Tūdaļ aiz goda pjedestāla ierindojās attiecīgi WFM Jūlija Gorožankina (2069), Margarita Parhomenko (1889) un Madara Golsta (1921).

Šajās abās sacensībās sevišķi uzskatāmi tika ievērotas šaha ģimeņu tradīcijas. Spēlēja māsa un brālis Ilze un Ivars Bērziņi, māsas Margarita un Anastasija Parhomenko, māte un dēls Līga Ungure un Edgars Ungurs, dvīņumāsas Ramona un Madara Golstas, dzīvesbiedri Ēriks Mieriņš un Laura Rogule, kuru meita Lauma Mieriņa pavasarī kļuva par Latvijas U-8 čempioni. Un visbeidzot – vienā čempionātā cīnījās māte un meita Nellija un Naomi Maklakova, kas varētu būt pirmais šāds gadījums Latvijas sieviešu šaha jaunlaiku vēsturē.

Vēl šajā čempionātā Madara Golsta un Stefānija Dombrovska izpildīja meistarkandidāšu normas.

Rezultāti, dalībnieki un ieņemtās vietas: vīrieši, sievietes.

Viss balvu saņēmēju saraksts: vīrieši, sievietes.

Latvijas čempioni kopš neatkarības atjaunošanas:
2019. Arturs Neikšāns
2018. Ņikita Meškovs
2017. Arturs Bernotas
2016. Vladimirs Svešņikovs
2015. Arturs Neikšāns
2014. Igors Kovaļenko
2013. Igors Kovaļenko
2012. Vitālijs Samoļins
2011. Arturs Neikšāns
2010. Jevgēņijs Svešņikovs
2009. Vitālijs Samoļins
2008. Jevgēņijs Svešņikovs
2006. Normunds Miezis
2005. Edvīns Ķeņģis
2004. Edvīns Ķeņģis
2003. Jevgēņijs Svešņikovs
2002. Ilmārs Starostīts
2001. Guntars Antoms
2000. Viesturs Meijers
1999. Arturs Neikšāns
1998. Māris Krakops
1997. Edvīns Ķeņģis
1996. Daniels Fridmans
1995. Igors Rausis
1994. Valērijs Žuravļovs
1993. Zigurds Lanka
1992. Valērijs Žuravļovs
1991. Normunds Miezis
1990. Edvīns Ķeņģis

Latvijas čempiones pēc neatkarības atjaunošanas:
2019. Ilze Bērziņa
2018. Elizabete Limanovska
2017. Linda Krūmiņa
2016. Laura Rogule
2015. Laura Rogule
2014. Katrīna Šķiņķe
2013. Laura Rogule
2012. Ilze Bērziņa
2011. Laura Rogule
2010. Laura Rogule
2009. Laura Rogule
2008. Ilze Bērziņa
2006. Laura Rogule
2005. Laura Rogule
2004. Ilze Bērziņa
2003. Laura Rogule
2002. Ingūna Erneste
2001. Dana Reizniece
2000. Dana Reizniece
1999. Dana Reizniece
1998. Dana Reizniece
1997. Anda Šafranska
1996. Anda Šafranska
1995. Ilze Rubene
1994. Anda Šafranska
1993. Anda Šafranska
1992. Anna Hāna
1991. Anda Šafranska
1990. Anda Šafranska