Gipšļa 80 gadus pieminēs ar turnīru sestdien, 11.februārī

Sestdien, 11.februārī, Rīgas Šaha federācijas telpās Maskavas ielā 32/4 notiks pazīstamā Latvijas lielmeistara, trenera un žurnālista Aivara Gipšļa piemiņas turnīrs. Gipslis dzimis 1937.gada 8.februārī - tātad šogad viņam būtu apritējuši 80 gadi.

Piemiņas sacensībās aicināti pieteikties visi šahisti, sākot ar I sporta klasi. Dalības maksas 10 eiro. No tās atbrīvoti GM, IM, WGM un WIM titulu īpašnieki.

Ātrā šaha turnīrs notiks 8 kārtās ar apdomas laiku 10 minūtes plus 5 sekundes par gājienu un FIDE reitinga aprēķinu. Falvu fonds - 250 eiro. Iepriekšēja pieteikšanās līdz 9.februārim pa e-pastu: alberts.cimins@inbox.lv.

Detalizētāka informācija nolikumā.

Piedāvājam 1997.gadā laikrakstā "Brīvā Latvija" publicētu Jura Brežģa aprakstu par Aivaru Gipsli. Toreiz viņš tika sveikts 60 gadu jubilejā.

"9.februārī 60 gadu jubilejā sveiksim Latvijas šacha lielmeistaru Aivaru Gipsli. Apaļās gadskārtas priekšvakarā viņš guva spožu panākumu ievērojamā korespondenturnīrā un kļuva par pirmo dubultlielmeistaru Latvijā.

... Piecdesmitajos gados Latvijā dzima vienreizīga šacha parādība: piecus gadus pēc kārtas čempiona titulu izcinīja universitātes pirmā kursa studenti! Tie bija, sākot no 1951. gada, Marks Pasmans, Jānis Kļaviņš, Michails Tāls, Jānis Klovāns un Aivars Gipslis. Viņi visi bija toreizējā jaunatnes trenera Jāņa Krūzkopa audzēkņi. Īstu padarītā novērtējumu Krūzkops dzīves laikā neguva. Bet par lielmeistariem no ši lieliskā piecnieka kļuva divi: Tāls un Gipslis.

Tāla neapstrīdamā ģenialitāte komentārus neprasa. Gipslim lauzties uz virsotnēm bija sarežģītāk. Padomju Savienība bija pasaules šacha lielvalsts, konkurence bija milzīga. Šacha attīstībai tika izdoti vareni līdzekļi. Ar sporta, arī šacha sasniegumiem PSRS centās stabilizēt savas pozīcijas pasaulē. Bet — iekļūt elitē Aivaru Gipsli traucēja tas, ka viņš bija blonds latvietis. Rīdzinieka spēles stils arī bija pārāk mierīgs, viņš savās partijās neuguņoja tā kā Tāls un Lilientāls, kā Steins un Bronštcins.

Gipšļa pamatīgumu un dziļo atklātņu teorijas izpratni pareizi novērtēja toreizējā pasaules čempione Nona Gaprindašvili. Temperamentīgā gruzīniete uzaicināja Aivaru par savu treneri. Pateicoties šai radošajai sadarbībai, tbilisiete guva panākumus spēlēs ar domas lidojuma ziņā seklākām, bet teorētiski labāk sagatavotām konkurentēm.

PSRS čempionātos Aivara Gipšļa augstākais sasniegums bija trešā vieta 1966.gadā. Tas bija ari pasaules meistarības zonas turnīrs, un rīdzinieks ieguva tiesības spēlēt starpzonu sacensībā Ziemeļāfrikas kūrortpilsētā Susā. Melnais kontinents gaišmatainajam ridziniekam nebija labvēlīgs, un viņš neieguva pat 50 % iespējamo punktu.

– Es toreiz nospēlēju gaužām vāji, – šodien atceras lielmeistars. – Man bija sveša šāda līmeņa sacensību atmosfēra, es pārāk nervozēju. Turklāt dalībnieku sastāvs bija tāds, ka man vairāk nekā līdzpaņemtajās teorijas grāmatās bija jāskatās kalendārā – kad saule lec, kad saule riet. Vairāki partnepi reliģisku apsvērumu dēļ atsacījās spēlēt pirms saules rieta, un tur, ne pārāk tālu no ekvatora, saule laižas lejup ap to laiku, kad visi normāli latvieši jau guļ. Bet, ja runājam pa jokam, tad Susā es dabūju to, ar ko var lepoties tikai kādi divi šachisti visā pasaulē. Roberts Fišers, kupš jau toreiz spēlēja pasaules čempiona līmenī, sāka strīdēties ar turnīra organizētājiem un galīgi nesportiski niķoties. Viņš neieradās uz partiju ar Gipsli, man tika piešķirta uzvara. Tātad – plus viens pret Fišeru!

Aivars Gipslis astoņas reizes bijis Latvijas čempions. Aktīvo šacha spēli pratis savienot ar aktīvu trenera darbu un vēl aktīvāku šacha žurnālistiku. Ilgus gadus viņš bija izdevuma "Šachs" galvenais redaktors. Šim žurnāliņam pieder Latvijas rekords – 1970. gadā tam bija abonētāji 97 pasaules valstis. Tagad "Sachs", ne jau redaktora vainas dēļ, ir miris. Tāpat kā savulaik tik populārais Latvijas šacha klubs."

Gipslis miris 2000.gada 13.aprīlī Berlīnē.