Guntis Jankovskis: "Trenera darbs sporta skolā – tas ir gan mans darbs, gan hobijs"

Treneris un FIDE meistars Guntis Jankovskis (2258) mēneša sākumā kļuva jau par divdesmito Latvijas čempionu klasiskajā šahā kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Piedāvājam ikgadēju sarunu ar zelta medaļas īpašnieku.

Apsveicu ar Latvijas čempiona titulu. Ko tas nozīmē tev?
Paldies par apsveikumu. Latvijas šaha čempiona tituls, protams, ir prestižs un patīkams, kā arī sagādā man prieku un gandarījumu, bet, diemžēl, zinot, ka Latvijas šaha čempionātā starp vīriešiem nepiedalījās desmit līdz piecpadsmit vadošākie Latvijas šahisti, sevi par īstu Latvijas šaha čempionu neuzskatu.

Kurā brīdī un kāpēc izlēmi piedalīties sacensībās, jo ne katru gadu startē Latvijas čempionātos?
Es pieņēmu lēmumu piedalīties šajās sacensībās, kad viens no maniem labākajiem Jēkabpils sporta skolas audzēkņiem, kuram esmu šaha treneris jau piecus gadus, uzrādīja labus šaha spēles rezultātus un iekļuva Latvijas šaha čempionātā starp vīriešiem.

Kā gatavojies turnīram?
Teikšu godīgi, ka īpaši turnīram negatavojos, bet strādājot par šaha treneri sporta skolā, lai saviem audzēkņiem varētu iemācīt ko jaunu, man nākas ikdienā sevi pilnveidot. Šaha trenera darbs sporta skolā – tas ir gan mans darbs, gan hobijs. Eju uz darbu ar prieku, man ļoti patīk strādāt ar jauniem cilvēkiem. Vislabākā sajūta ir pēc šaha turnīriem, brīžos, kad kāds no maniem audzēkņiem ir uzrādījis labus šaha spēles rezultātus, tad gan jūtos gandarīts par paveikto darbiņu.

Raksturo turnīra gaitu un savu spēli tajā?
Šajā turnīrā spēlēju ar prieku un domu – nospēlēt, cik labi šobrīd vien varu. Lai uzvarētu šaha turnīrā, manuprāt, bija vajadzīga laba atklātne, pārliecinoša spēle, protams, arī veiksme, un tās man šoreiz bija gana. Kopš bērnības treneris man vienmēr mācījis, ka jāspēlē droši, tā, lai neizšķirts kabatā, un tad jau var atļauties kādus arī neparedzētākus un ekstravagantākus gājienus, un tieši tādu spēles taktiku es šoreiz arī pielietoju, tai skaitā spēlē pret Emīlu Mieriņu, kurā, izmantojot Mihaila Tāla spēles stilu, ziedoju figūru, un tieši tādēļ guvu, manuprāt, skaistu un pārliecinošu uzvaru.

Kā tu vērtē jaunās Latvijas šahistu paaudzes spēli čempionātā?
Jaunie Latvijas šahisti mums ir talantīgi, bet, lai sasniegtu augstu šaha spēles līmeni un labus rezultātus, ne mazums pūļu un laika vēl jāpieliek, kā arī vēlams, redzamu un ievērojamu rezultātu sasniegšanai treniņa procesā piesaistīt vadošos Latvijas lielmeistarus.

Kādas īpašības un vērtības jaunajiem šahistiem jāattīsta, lai izaugtu par stipru šahistu?
Pirmām kārtām, lai izaugtu par stipru šahistu, ir  jābūt patikai un priekam spēlēt šahu, kā arī vajadzīgas lielas darba spējas, ar vienu talantu te nepietiks, lai gūtu ievērojamus panākumus, savs talants ir jākopj un jāattīsta. Noteikti ir vajadzīga arī laba un stipra veselība, t.sk., spēcīgi nervi un laba atmiņa, laba fiziskā un psiholoģiskā sagatavotība.

Tu esi 20. Latvijas čempions pēc neatkarības atgūšanas. Būs viegli atcerēties. Dāmām ir divreiz mazāk čempioņu. Kādēļ tā?
Ar dāmu šahu, manuprāt, viss ir saprotams, tieši objektīvu apstākļu dēļ, proti, sasniedzot sešpadsmit,  septiņpadsmit gadu vecumu meitenēm rodas pavisam citas intereses, citas  dzīves prioritātes, kas saistītas ar personības izmaiņām un izaugsmi, tādēļ lielākais vairums meiteņu šajā vecumā beidz savas šaha apmācības gaitas, uzsākot kaut ko jaunu, sev neierastu, un tieši šo tendenci ļoti labi parāda Latvijas jauniešu čempionāts M–18 grupā. Šogad gan bija izņēmums un čempionātā piedalījās vairāk nekā parasti dāmu, bet iepriekšējos gados šaha čempionātos piedalījās vien trīs līdz četras daiļā dzimuma pārstāves.

Tā kā šis tev ir pirmais tituls, ne visi par tevi zin. Kāpēc un kad sāki spēlēt šahu un pie kā?
Spēlēt šahu sāku bērnībā, mācoties pamatskolā. Tas bija 1981.gadā, kad visiem klases audzēkņiem bija jāizvēlas kāds interešu pulciņš, lietderīga brīvā laika pavadīšanai ārpus skolas, un tā kā mans vecākais brālis – Aldis jau spēlēja šahu un bija Jēkabpils sporta skolas 1.klases šahists, izvelējos apmeklēt šaha pulciņu kopā ar viņu. Mans treneris Jēkabpils sporta skolā bija Jānis Mileika, kā arī papildus nodarbībām šaha skolā, man bija lieliska iespēja savas šaha spēles prasmes attīstīt un pilnveidot, trenējoties pie starptautiskā šaha meistara, vairākkārtējā Latvijas šaha čempiona Valērija Žuravļova, un par to viņam esmu no sirds patiesi pateicīgs.

Cik daudz tu esi šahā? Šahs ir tava ikdiena?
Kā jau iepriekš teicu, mans darbs ir mans hobijs, un mans hobijs ir mans darbs. Šahs ir tieši mans vaļasprieks. Tas ir tas, ar ko man patīk nodarboties ikdienā, neraugoties uz to, vai šī nodarbe sniedz man kādu finansiālu vai praktisku labumu, vai nē. Galvenais ir tas, ka šī nodarbe man ikdienu sagādā patiesu prieku, piepildījuma un gandarījuma sajūtu.

Kurš ir līdz šim tavs veiksmīgākais un nozīmīgākais turnīrs?
Tā kā es neesmu profesionāls šaha spēlētājs, un piedalos tikai Latvijas mēroga rīkotajos šaha turnīros, domāju, ka mans veiksmīgākais un nozīmīgākais turnīrs ir Latvijas valsts čempionāta fināls, kurš norisinājās 2021.gadā, kad turnīrā izcīnīju bronzas medaļu. Varu lepoties arī ar uzvaru, kuru guvu vienā no prestižākajiem šaha turnīriem Latvijā  "Liepājas rokāde".

Vai tev ir kādi mērķi šahā kā spēlētājam? Un kā trenerim?
Katra spēlētāja mērķis ir uzbrukt pretinieka karalim, lai tam nebūtu glābiņa. Spēlētājs, kurš ir "nogāzis" pretinieka karali arī ir spēles uzvarētājs. Un gūt uzvaru ikvienā šaha spēlē –  tāds ir mans mērķis.

Attiecībā uz šaha trenera mērķiem, es teiktu tā, ka ir treneri, kuri par lielu apkaunojumu uzskata, ja audzēkņi pārspēj viņus. Es, savukārt, patiesi  priecāšos, ja kāds no maniem audzēkņiem reiz pārspēs ne tikai mani, bet arī citus spēcīgākus un vadošākus Latvijas un starptautiskos šaha meistarus.

Kāds ir tavs šaha zvaigžņu Top 5 un, kuru šaha meistaru partijas veidojuši tieši tavu spēles stilu?
Manu spēles stilu ir veidojuši daudzi ievērojami šaha meistari. Mācoties vidusskolā, mēģināju spēlēt agresīvā stilā – Sicīliešu aizsardzību, Volgas gambītu, Skotu gambitu, Vecindiešu aizsardzību, bet laikam ejot, mans šaha spēles stils ir būtiski manījies. Tagad es priekšroku dodu stabilām šaha pozīcijām, kuras veidojas pēc Slāvu aizsardzības, Franču aizsardzības, Caro – Can, Dāmas gambīta.   

Varu atzīties, ka skolas laikā patiesi jūsmoju par M.Tāla, G.Kasparova un A.Širova šaha spēles partijām, bet tagad, lai gūtu labus un redzamus panākumus šaha spēlēs, jaunajiem šahistiem es ieteiktu analizēt arī tādu ievērojamu šahistu kā M. Botvinnika , T. Petrosjana un H.R. Kapablankas  šaha spēles partijas.