Par Latvijas čempioniem kļūst Toms Kantāns un Laura Rogule

Papildināts. Piektdien, 5.maijā, Rīgā, Transporta un sakaru institūta telpās noslēdzās Latvijas vīriešu, sieviešu un amatieru čempionāti. Vīriešu turnīrā pirmo reizi par uzvarētāju kļuva GM Toms Kantāns (2480), sievietēm jau trīspadsmitais tituls WGM Laurai Rogulei (2251), savukārt amatieriem labākais bija Romāns Tolmačevs (1533).

Kantāns bija galvenais reitingfavorīts, ko arī pierādīja praksē, iegūstot 8,5 punktus no 9. Sudraba medaļu ar 7,5 punktiem izcīnīja GM Ilmārs Starostīts (2409), kurš pērn otro reizi kļuva par Latvijas čempionu. Savukārt par īstu sensāciju parūpējās 14 gadus jaunais Reinis Paikens (1766), kuram bija tika 32. starta reitings no 40 startējošajiem. Viņš ar 6,5 punktiem ieguva bronzas medaļu, kļūstot par vienu no jaunakajiem Latvijas vīriešu čempionātu medaļniekiem šī sporta vēsturē. Arī savu reitingu viņš pacēla par vairāk nekā 200 punktiem. Pakeins trenējas Rīgas Šaha skolā pie Semjona Galkina, kā arī apmeklē lielmeistaru Alekseja Širova un Artura Neikšānu rīkotās meistarklases.

Pa 6 punktiem ieguva trīs šahisti. Augsto ceturto vietu izcīnīja arī 14 gadus jaunais Miķelis Vingris (2051), kurš pēdējā partijā cīnījās neizšķirti tieši ar Paikenu. Piektais palika Kristaps Kretainis (2169), bet labāko sešinieku noslēdza Nikolajs Krilovs (2119).

Paikena reitinga pieaugums 216 punkti ir lielākais pēdējos gados Latvijas vīriešu čemionātos, un pārsvarā līderi šajā ziņā ir gados jaunie spēlētāji. Pērn tas bija Arsēnijs Savičevs (plus 128,4 punkti), 2021.gadā 154,4 punktus "pielika" Kristaps Reinis Strods, 2020.gadā līderis bija Kirills Bogdanovičs ar 128,4 punktiem, 2019.gadā – Aleksandrs Jazdanovs (plus 113,2). Šajā atskatā jauniešu dominanci izjauca Ēriks Mieriņš, kas 2018.gadā daudzus pārsteidza ar IM normu, ceturto vietu un reitinga pieaugumu plus 57,8.

Šajā čempionātā reitinga pieauguma ziņā jāizceļ arī Renārs Mūzis (1558), kuram 21.vieta un plus 161,6 punkti, kā arī Nikolajs Platonovs (1657). Viņam 31.vieta un plus 101,6.

Kopš neatkarības atjaunošanas Toms Kantāns ir pēc skaita 19. Latvijas čempions. Statistika liecina, ka pēdējos gados titulu iegūt ir vieglāk nekā to aizstāvēt. Igors Kovaļenko 2014.gadā spēja to izdarīt, bet pēc tam katru gadu ir jauns uzvarētājs.

Sieviešu sacensībās Rogulei zeltam pietika ar 7 punktiem. Tas viņai bija ne tikai trīspadsmitais karjerā, bet arī ceturtais tituls pēc kārtas. Par puspunktu no viņas atpalika Nellija Maklakova (1817) un WFM Renāte Vidruska (1983). Pēc papildrādītājiem labākā šoreiz bija Maklakova, kurai bija medaļa (bronzas) arī pirms gada, savukārt Vidruskai šoreiz trešā vieta. Pašreizējai valsts čempionei blicā Vidruskai šī bija pirmā medaļa Latvijas sieviešu čempionātos klasiskajā šahā.

Ar 6 punktiem tūdaļ aiz labāko trijnieka palika WFM Elīna Otikova (2093). Ceturto vietu viņa izcīnīja jau trešo reizi. Piekto vietu ar 5,5 ieguva Larisa Gordijeviča (1750), kas ir viņa labākais panākums karjerā šajos turnīros. Pat neskatoties uz zaudējumu pēdējā kārtā savai mamma Nellijai, labāko sešinieku noslēdza 13 gadus jaunā Naomi Maklakova (1690). Viņai arī 5,5 punkti.

Reitinga pieauguma ziņā sieviešu čempionātā labākā bija Emīlija Apine (1286). Viņai 12.vieta un plus 100,8 reitinga punkti.

Rogule ar savu 13 titulu nu ir panākusi leģendāro Mildu Lauberti (1918–2009), kurai tikpat daudz panākumi laika posmā no 1937. līdz 1960.gadam. Jau nākamais gads varētu radīt jaunu leģendu, it īpaši ņemot vērā ļoti pozitīvo apstāklu, ka Laura Rogule labprāt piedalās Latvijas čempionātos. Kopš 2012.gada, kad sieviešu un vīriešu sacensības atkal notiek atsevišķi, viņa ir izlaidusi tikai vienu turnīru, 2017.gadā.

Amatieru čempionātā labākie trīs bija Romāns Tolmačevs (1533) – 7,5 punkti, Dmitrijs Lisovskis (1451) – 7, Toms Jeronovičs (1643) – 6,5.

Rezultāti: chess-results.com

Balvas: vīrieši, sievietes, amatieri

Latvijas čempioni kopš neatkarības atjaunošanas:
2023. Toms Kantāns
2022. Ilmārs Starostīts
2021. Rolands Bērziņš
2020. Zigurds Lanka
2019. Arturs Neikšāns
2018. Ņikita Meškovs
2017. Arturs Bernotas
2016. Vladimirs Svešņikovs
2015. Arturs Neikšāns
2014. Igors Kovaļenko
2013. Igors Kovaļenko
2012. Vitālijs Samoļins
2011. Arturs Neikšāns
2010. Jevgēņijs Svešņikovs
2009. Vitālijs Samoļins
2008. Jevgēņijs Svešņikovs
2006. Normunds Miezis
2005. Edvīns Ķeņģis
2004. Edvīns Ķeņģis
2003. Jevgēņijs Svešņikovs
2002. Ilmārs Starostīts
2001. Guntars Antoms
2000. Viesturs Meijers
1999. Arturs Neikšāns
1998. Māris Krakops
1997. Edvīns Ķeņģis
1996. Daniels Fridmans
1995. Igors Rausis
1994. Valērijs Žuravļovs
1993. Zigurds Lanka
1992. Valērijs Žuravļovs
1991. Normunds Miezis
1990. Edvīns Ķeņģis

Latvijas čempiones pēc neatkarības atjaunošanas:
2023. Laura Rogule
2022. Laura Rogule
2021. Laura Rogule
2020. Laura Rogule
2019. Ilze Bērziņa
2018. Elizabete Limanovska
2017. Linda Krūmiņa
2016. Laura Rogule
2015. Laura Rogule
2014. Katrīna Šķiņķe
2013. Laura Rogule
2012. Ilze Bērziņa
2011. Laura Rogule
2010. Laura Rogule
2009. Laura Rogule
2008. Ilze Bērziņa
2006. Laura Rogule
2005. Laura Rogule
2004. Ilze Bērziņa
2003. Laura Rogule
2002. Ingūna Erneste
2001. Dana Reizniece
2000. Dana Reizniece
1999. Dana Reizniece
1998. Dana Reizniece
1997. Anda Šafranska
1996. Anda Šafranska
1995. Ilze Rubene
1994. Anda Šafranska
1993. Anda Šafranska
1992. Anna Hāna
1991. Anda Šafranska
1990. Anda Šafranska

Latvijas čempioni un to titulu skaits pēc neatkarības atjaunošanas
1. Edvīns Ķeņģis – 4
2. Arturs Neikšāns – 4
3. Jevgēņijs Svešņikovs – 3
4. Ilmārs Starostīts – 2
5. Normunds Miezis – 2
6. Valērijs Žuravļovs – 2
7. Zigurds Lanka – 2
8. Vitālijs Samoļins – 2
9. Igors Kovaļenko – 2
10. Igors Rausis – 1
11. Daniels Fridmans – 1
12. Māris Krakops – 1
13. Viesturs Meijers – 1
14. Guntars Antoms – 1
15. Vladimirs Svešņikovs – 1
16. Arturs Bernotas – 1
17. Ņikita Meškovs – 1
18. Rolands Bērziņš – 1
19. Toms Kantāns – 1

Latvijas čempiones un to titulu skaits pēc neatkarības atjaunošanas
1. Laura Rogule – 13
2. Anda Šafranska – 6
3. Dana Reizniece – 4
4. Ilze Bērziņa – 4
5. Anna Hāna – 1
6. Ilze Rubene – 1
7. Ingūna Erneste – 1
8. Katrīna Šķiņķe – 1
9. Linda Krūmiņa – 1
10. Elizabete Limanovska – 1

Transporta un sakaru institūts (TSI) ir privāta augstskola, kas jau vairāk kā 20 gadu garumā gatavo pieprasītus speciālistus. Augstskola piedāvā inženierzinātņu virzienu studiju programmas tādās jomās kā datorinženierija, transports un loģistika, aviācija, robotika un elektronika, un vadībzinātne. Studiju programmas apgūstamas latviešu un angļu valodās.