Aicina uz Jāņa Klovāna piemiņas kausa izcīņu

Rīgas Šaha skola aicina uz lielmeistara Jāņa Klovāna 12. piemiņas kausa šaha sacensībām, kas notiks 2023.gada 14. aprīlī Rīgas Šaha skolas telpās, Rīgā, Pērnavas ielā 10, teikts skolas mājaslapā sahaskola.lv.

Rīgas Šaha skola aicina pieteikties šahistus ar vismaz pirmo sporta klasi, aizpildot pieteikumu ieej.lv/n0BD5 līdz 11.aprīlim (ieskaitot). Pieteikumā jānorāda dalībnieka vārds, uzvārds, sporta klase vai tituls, FIDE ID numurs, klubs vai pilsēta.

Vairāk informāciju par sacensībām skatīt nolikumā.

Jānis Klovāns (09.04.1935. – 05.10.2010.) bija starptautiskais lielmeistars un treneris, deviņkārtējs Latvijas čempions šahā un trīskārtējs pasaules senioru čempions.

Dzimis 1935.gada 9.aprīlī Saldus rajona Rubes pagastā, absolvējis Latvijas Valsts universitāti kā ekonomists.

Šahu sācis spēlēt 14 gadu vecumā, skolas gados, kad, nodarbojoties ar basketbolu un peldēšanu, priekšroka tika dota prāta spēlei. Sekoja treniņi Rīgas Pionieru pilī pie pazīstamā šaha trenera Jāņa Krūzkopa, kurš audzināja jauno šahistu maiņu – Mihailu Tālu, Jāni Klovānu, Aivaru Ģipsli, Valentīnu Kirilovu.

20.gadsimta 50.gados Rīgas centrālajā šaha un dambretes klubā varēja redzēt šaha spēles tā laika popularitāti, kur pēc darba un mācībām skolā savā starpā sacentās pieredzējušie šahisti un jaunā šahistu maiņa – M. Tāls, A. Ģipslis, J. Klovāns.

Arī cīņā par Latvijas čempiona titulu arvien vairāk iesaistījās tieši jaunā šahistu maiņa, nu jau augstskolu pirmo kursu studenti, kļūstot par čempionāta uzvarētājiem vairākus gadus pēc kārtas – 1951.gadā Marks Pasmans, 1952.gadā Jānis Kļaviņš, 1953.gadā Mihails Tāls un 1954.gadā Jānis Klovāns.

Par meistarkandidātu Jānis Klovāns kļuva 1954.gadā, par PSRS sporta meistaru 1959.gadā, par starptautisko meistaru 1976.gadā. Par lielmeistaru Jānis Klovāns kļuva 1997.gadā, kad uzvarēja pasaules senioru čempionātā. Vairāki gadu desmiti ziedoti korespondencšaham, pasta atklātnes saņemot gan no Latvijas, gan no tuvākām un tālākām ārvalstīm. 1973.gadā Jānis Klovāns kļuva par starptautisko meistaru korespondencšahā (ICCF), bet 2002.gadā par lielmeistaru korespondencšahā.

Pēc PSRS sabrukuma Jānim Klovānam radās iespēja piedalīties arī ārvalstu turnīros, kuros viņš sasniedza augstus rezultātus. Vislielākie panākumi bija cīņā par pasaules senioru (vecāki par 60 gadiem) čempiona nosaukumu. Tika izcīnītas 8 medaļas – 3 zelta (1997.g., 1999., 2001.g.), 3 sudraba (2000.g., 2003., 2009.g.) un 2 bronzas (1996.g., 2002.g.). Eiropas šaha čempionātā senioriem J.Klovāns 2004.gadā ieguva bronzas medaļu, bet 2005.gadā – sudraba medaļu.

Jānis Klovāns divreiz pārstāvējis Latvijas komandu šaha olimpiādē – 1992.gadā Manilā un 2000. gadā – Stambulā.

Interesanti, ka 60 gadu jubilejā Jānis Klovāns tika sumināts kā visbagātākais Latvijas šahists. Ne jau naudas ziņā. Jānis Klovāns bija uzstādījis savdabīgu rekordu – visvairāk reižu – 35 – spēlējis Latvijas šaha meistarsacīkstēs. Visvairāk reižu – 9 – kļuvis par čempionu. Iegūtas arī vēl 6 sudraba un 3 bronzas medaļas. Arī viņa ģimenē šahs bija goda vietā, jo dzīvesbiedre Astra Klovāne ir arī bijusi Latvijas čempiones titula īpašniece.

Kāds tad varēja būt noslēpums, kas ļāva Jānim Klovānam būt vienmēr tik labā sportiskā formā un gūt panākumus? Lūk, paša lielmeistara Jāņa Klovāna skaidrojums kādā no viņa sniegtajām intervijām masu medijiem:

"Nekāda īpašā noslēpuma jau gan nav. Manuprāt, svarīgi ir samērīgs dzīves stils, proti, fiziskais ar garīgo, to vienmēr cenšos turēt balansā un neiet galējībās. Pēc laba sporta, ka esi nedaudz noguris, galva strādā ļoti labi, un pats jūties lieliski. Ja tikai ar garīgo nodarbojies, tas var slikti izpausties. Bija un ir daudz tādu šahistu, kuri ne īpaši ievēro šo vienkāršo patiesību, ignorē fiziskās aktivitātes. Aizraujos ar soļošanu, alpīnismu un tūrismu, Mugursomu plecos un aiziet. Pēc peldes jūrā pamētāju lidojojošo šķīvīti. Arī tas ir derīgi."

Trenera gaitas Jānis Klovāns uzsāka 1961.gadā Rīgas Pionieru pilī, tad turpināja trenēt Apvienotajā republikāniskajā šaha un dambretes klubā, vēlāk armijas sporta klubā. Būdams šaha treneris, kurš arī ikdienā aktīvi pats piedalās šaha sacensībās, Jānis Klovāns vienmēr bija lietas kursā par pasaules šaha jaunumiem. Bija viens no pirmajiem Latvijā, kurš sāka izmantot datorus šaha apmācībā. Aktīvi darbojās un publicējās žurnālos "Šahs" un "Šahs Baltijā".

No 1991.gada līdz pat mūža beigām Jānis Klovāns bija Rīgas Šaha skolas treneris. Šajā laikā sagatavojis starptautiskos lielmeistarus Ingūnu Ernesti, Māri Krakopu, Lauru Roguli, Artūru Neikšānu, Ņikitu Meškovu, Tomu Kantānu, starptautiskās meistares Katrīnu Ameriku (dzim.Šķiņķi) un Viktoriju Ni.

Viņa audzēkņi regulāri piedalījās pasaules un Eiropas jauniešu meistarsacīkstēs, daudzkārt iegūstot godalgotas vietas. Laura Rogule kļuva par pasaules čempioni meitenēm līdz 14 gadu vecumam. Māris Krakops pasaules čempionātā zēniem savā vecuma grupā ieguva sudraba medaļu. J.Klovāna audzēkņi Laura Rogule, Katrīna Šķiņķe, Viktorija Ni un Artūrs Neikšāns kļuva par Latvijas pieaugušo izlases dalībniekiem Pasaules pirmajās prāta spēlēs un Pasaules šaha olimpiādē 2008.gadā.

2009.gada 16. novembrī par mūža ieguldījumu šaha attīstībā Latvijā un jauno šahistu audzināšanā Jānis Klovāns tika apbalvots ar Latvijas valsts apbalvojumu – Atzinības krustu.