Trešdien, 4.maijā, Rīgā, Transporta un sakaru institūtā noslēdzās Latvijas vīrieši, sieviešu un amatieru čempionāti ("TSI Open"). Vīriešiem otro reizi par čempionu kļuva lielmeistars Ilmārs Starostīts (2427), savukārt dāmām savu jau 12. titulu izcīnīja lielmeistare Laura Rogule (2316).
Starostīts titulu izcīnīja pēc 20 gadu pārtraukuma, jo pirmo reizi viņš triumfēja vēl tālajā 2002.gadā, savukārt Rogule pirmo reizi zeltu ieguva 2003.gadā. Amatieru čempionātā labākais bija Artis Alainis (1786).
Vīriešu čempionātā Starostīts titulu faktiski nodrošināja pirms pēdējās kārtas, tuvāko sekotāju apsteigdams par punktu. Tomēr par atpūtu nākamais čempions nedomāja un noslēdzošajā partijā ar baltajām figūrā apspēlēja FM Vsevolodu Dzjubu (2077).
Rezultātā Starostītam 8 punkti 9 partijās, kas ir lielākā punktu summu Latvijas vīriešu čempionātos pēdējo septiņu gadu laikā. Turnīrā viņam septiņas uzvaras un divi neizšķirti.
Otro vietu ar 6,5 punktiem ieņēma 18 gadus jaunais FIDE meistars Maksims Golubovskis (2187), bet bronza ar 6 punktiem tika nacionālajam meistarm Edgaram Unguram (2175). Abiem viņiem tās bija pirmās medaļas valsts pieaugušo čempionātos, pie kam pēdējo partiju viņi spēlēja savā starpā, kas noslēdzās neizšķirti.
Pērnā gada čempions IM Rolands Bērziņš pēdējās četrās kārtās ieguva 3,5 punktus, taču augstāk par ceturto vietu tas viņam neļāva pakāpties. 6 punkti arī Konstantīnam Gudovskim (2001), kuram 5.vieta. Tas ir neliels pārsteigums, jo starta reitings viņam bija tikai 22. Labāko sešinieku ar 5,5 punktiem noslēdza Klāvs Stabulnieks (2212). Arī viņam tas ir karjeras rekords pieaugušo čempionātos.
Visi rezultāti apskatāmi chess-results.com.
Jāatzīmē arī 13 gadus jaunais Arsēnijs Savičevs (1738). Kaut arī viņam 17.vietā 34 dalībnieku konkurencē, tomēr reitinga pieaugums kā nevienam šajā turnīrā – plus 128,4.
Sieviešu čempionātā Laura Rogule savu 12.titulu nodrošināja dienu pirms noslēguma. Gluži kā vīriešu čempionātā, viņai 8 punkti no 9, un turnīrs aizvadīts bez zaudējumiem. Šis Rogulei bija jau trešais tituls pēc kārtas, kā arī šobrīd valsts čempionātos viņa jau 31 partiju nav zaudējusi. Pēdējais "klupiens" bija 2019.gadā pret Lindu Krūmiņu.
Sudraba medaļu ar 6,5 punktiem ieguva četrkārtējā valsts čempione, lielmeistare Ilze Bērziņa (2194), bet bronzu pēc piecu gadu pārtraukuma kaklā kāra nacionālā meistare Nellija Maklakova (1804) – 6 punkti. Aiz viņas palika jaunā šaha paaudze. Ceturtā vieta ar 5,5 pienācās 14 gadus jaunajai Agnesa Stepanijai Ter-Avetisjanai (1865), piektā vieta tika 19 gadus jaunajai Madarai Golstai (1982), arī 5,5 punkti, bet labāko sešinieku noslēdza divpadsmit gadus jaunā Marija Kuzņecova (1755), kurai 5 punkti.
Par lielu pārsteigumu parūpējās vēl viens jaunais talants – Sofja Vasiļjeva (1484). Čempionāta gaitā viņa uzvarēja gan WFM Renāti Vidrusku (2029), gan Ter-Avetisjanu, gan Maklakovu, gan Ramonu Golstu (1742), un ar 5 punktiem finišēja augstajā septītajā vietā. Pie kam ar reitinga pieaugumu 141,2 (!). Tūdaļ aiz viņas arī ar 5 punktiem palika Melānija Luīze Jansone (1519), kurai arī labs reitinga kāpums – plus 73,6.
Visi rezultāti apskatāmi chess-results.com.
Latvijas amatieru čempionātā jeb "TSI Open" nesatricināms no sākuma līdz beigām bija galvenais favorīts Artis Alainis (1786). Neatstājot pirmo galdiņu, viņš uzvarēja visus savus pretiniekus un iegāja vēsturē pirmais šo turnīru čempions. Otrais ar 7,5 punktiem palika Roberts Rezņiks (1562), bet trešais ar 6,5 bija Reinis Paikens (1497). Visi rezultāti chess-results.com.
Latvijas čempioni kopš neatkarības atjaunošanas:
2022. Ilmārs Starostīts
2021. Rolands Bērziņš
2020. Zigurds Lanka
2019. Arturs Neikšāns
2018. Ņikita Meškovs
2017. Arturs Bernotas
2016. Vladimirs Svešņikovs
2015. Arturs Neikšāns
2014. Igors Kovaļenko
2013. Igors Kovaļenko
2012. Vitālijs Samoļins
2011. Arturs Neikšāns
2010. Jevgēņijs Svešņikovs
2009. Vitālijs Samoļins
2008. Jevgēņijs Svešņikovs
2006. Normunds Miezis
2005. Edvīns Ķeņģis
2004. Edvīns Ķeņģis
2003. Jevgēņijs Svešņikovs
2002. Ilmārs Starostīts
2001. Guntars Antoms
2000. Viesturs Meijers
1999. Arturs Neikšāns
1998. Māris Krakops
1997. Edvīns Ķeņģis
1996. Daniels Fridmans
1995. Igors Rausis
1994. Valērijs Žuravļovs
1993. Zigurds Lanka
1992. Valērijs Žuravļovs
1991. Normunds Miezis
1990. Edvīns Ķeņģis
Latvijas čempiones pēc neatkarības atjaunošanas:
2022. Laura Rogule
2021. Laura Rogule
2020. Laura Rogule
2019. Ilze Bērziņa
2018. Elizabete Limanovska
2017. Linda Krūmiņa
2016. Laura Rogule
2015. Laura Rogule
2014. Katrīna Šķiņķe
2013. Laura Rogule
2012. Ilze Bērziņa
2011. Laura Rogule
2010. Laura Rogule
2009. Laura Rogule
2008. Ilze Bērziņa
2006. Laura Rogule
2005. Laura Rogule
2004. Ilze Bērziņa
2003. Laura Rogule
2002. Ingūna Erneste
2001. Dana Reizniece
2000. Dana Reizniece
1999. Dana Reizniece
1998. Dana Reizniece
1997. Anda Šafranska
1996. Anda Šafranska
1995. Ilze Rubene
1994. Anda Šafranska
1993. Anda Šafranska
1992. Anna Hāna
1991. Anda Šafranska
1990. Anda Šafranska
Latvijas čempioni un to titulu skaits pēc neatkarības atjaunošanas
1. Edvīns Ķeņģis – 4
2. Arturs Neikšāns – 4
3. Jevgēņijs Svešņikovs – 3
4. Ilmārs Starostīts – 2
5. Normunds Miezis – 2
6. Valērijs Žuravļovs – 2
7. Zigurds Lanka – 2
8. Vitālijs Samoļins – 2
9. Igors Kovaļenko – 2
10. Igors Rausis – 1
11. Daniels Fridmans – 1
12. Māris Krakops – 1
13. Viesturs Meijers – 1
14. Guntars Antoms – 1
15. Vladimirs Svešņikovs – 1
16. Arturs Bernotas – 1
17. Ņikita Meškovs – 1
18. Rolands Bērziņš – 1
Latvijas čempiones un to titulu skaits pēc neatkarības atjaunošanas
1. Laura Rogule – 12
2. Anda Šafranska – 6
3. Dana Reizniece – 4
4. Ilze Bērziņa – 4
5. Anna Hāna – 1
6. Ilze Rubene – 1
7. Ingūna Erneste – 1
8. Katrīna Šķiņķe – 1
9. Linda Krūmiņa – 1
10. Elizabete Limanovska – 1
Komentāri:
Lai pievienotu komentāru, pierakstieties ar draugiem.lv, facebook, vai vkontakte.ru kontu.
draugiem.lv facebook.com vkontatke.ru