Daži jautājumi lielmeistaram Normundam Miezim, kuram aprit apaļi 50

Otrdien, 11.maijā, pusgadsimta jubileju svin viens no Latvijas profesionālā šaha simboliem, lielmiestars Normunds Miezis. Par godu šim notikumam viņš piekrita atbildēt uz dažiem jautājumiem, atskatoties uz jau paveikto un ieskicējot vēl plānoto.

Kā jūties savos 50?
Pārsteidzoši labi un gatavs jauniem izaicinājumiem !

Kā šovakar svinēsi?
Mierīgi, likuma ietvaros...

Kā pavadi laiku "Covid–19" apstākļos? Ir kādi vaļasprieki?
Internets, TV, grāmatas, pastaigas un visvisādas kulinārijas izvirtības... Neticēsiet, šogad no Olaines pat vēl līdz Rīgas centram neesmu ticis!

Par šahu nesāc aizmirst ?
No šīs patīkamās atkarības viens vīruss nevar atbrīvot. Turklāt online šaha platformas var jebkurā brīdī atgādināt kā izskatās figūras.

Daudzi spēlētāji "Covid–19" laikā aktīvi pievēršas jaunās paaudzes trenēšanai. Kā tev ar to?
Es ar to nenodarbojos, jo uzskatu ka online treniņi efektīvi var būt tikai augstas klases profesionāļiem vai arī galīgiem iesācējiem, kuri apgūst kā iet figūras. Ir šahisti, kuri ar online trenēšanu ļoti labi nopelna, bet, ņemot vērā jauniešu online slodzi skolā un citās ar IT saistītās jomās, neuzskatu ka efekts no online treniņa ir atbilstošs.

Kad, kur un pie kā pats sāki trenēties šahā?
Mans tēvs iemācija man gājienus 11 gadu vecumā, lai gan sākumā man nebija īpašas intereses par šahu, jo spēlēju dambreti (bija pat sporta klase). Tālāk Olaines 1. vidusskolas darbmācības skolotājs Vecelis skolas jaunos šahistus šad un tad aizveda ar savu Moskviču uz kādām sacensībām. Vēlāk ar treneri Dubrovinu jau devāmies uz mačiem pat ārpus Latvijas (turklāt viņa klubā Rīgas pagrabiņā bija iespēja regulāri uzspēlet galda tenisu).

Vislielāko iespaidu uz manu šaha attīstību atstāja treneris Valērijs Žuravļovs, cilvēks kas ir šahā ar sirdi un dvēseli. Viņa vadībā kreatīvā domāšana un uzticība šai spēlei kļuva par manu vizītkarti šahā.

Jau esot profesionālim, lielmeistars Vladimirs Bagirovs pieslīpēja manu pozicionālā šaha izpratni.

Kādi bija tavi spilgtākie panākumi bērnībā un jaunībā?

Diploms no sarīkojumu deju konkursa "Saulstariņš 81" un gadu ilgs, mokošs akordeona treniņš... Bet, ja nopietni, tad šahu sāku spēlēt vēlu un neuzskatu, ka bija īpaši sasniegumi jaunībā.

Sekmīgākie turnīri jau brieduma gados?

Latvijas čempiona tituls 1991.gadā gadā (uzvara pār A.Vītoliņu papildmačā) deva motivāciju turkmākajai karjerai. Sekoja trīs starptautiskā meistara normas – "Biel Open 1992", "Bern Open 1993"  un "Biel Open1993" un trīs lielmeistara normas "Hamburg Open 1995", "Antwerpen Open 1996" un "Schoeneck GM 1996".

Daži no turnīriem kur uzvarēju vai dalīju pirmās vietas: "Oslo 2020", "Go–Makkah 2019" ((Tunisija), "Sain–Quentin 2019", "Gonzaga 2017", "Staufer Open 2016", "Australasian Masters GM 2013", "Melbourn 2013", "London 2013", "Dubai Open 2012", "Strasbourg 2011", "La Fere 2011", "ZMD Open 2010", "XtraCon 2010", "Tunisia Int. 2008", "Hearth of Finland 2007", "Reykjavik 2007", "Tilburg 2007", "Gausdal 2007", "Rilton Cup 2007", "Porto Carras 2006", "Nordea Cup GM 2005", "Seefeld 2004", "Winterthur 2003", "Travemuende 2003", "Montpellier 2002", "Bali Open 2000", "Golde Cleopatra 2000" (Ēģipte), "Dianalund GM 2000", "Bad Wilbad 2000", "Gonfreville Master GM 1999", "North Bay 1999" (Kanāda), "Stutgart 1999" un tā tālāk...

Vēl var pieminēt Latvijas čempiona titulu 2006.gadā, 2019.gadā Francijas "TOP 12" ar performanci 2703, kā arī 2.vieta pie galdiņa Latvijas komandas sastāvā 1999 gada Eiropas komandu čempionātā. Deviņas Olimpiādes un pieci Eiropas komandu čempionati Latvijas izlases sastāvā. 2000 gadā olimpiādē Stambulā performance 2641, 2004.gadā Kalvijā 2652, bet 2012.gadā Stambulā – 2624.

Vai tev ir bijuši kādi šaha elki, kam līdzināties?

Īsti elki varbūt nebija, bet Tāla spēle saistīja.

Esi profesionāls lielmeistars jau gandrīz 30 gadus. Kādas ir galvenās lietas, kas šajā laikā lielmeistariem ir mainījušās?

Karjeras sākumā cīņa sacensībās bija starp diviem cilvēkiem un viņu personīgajām spējām (idejām, ko tu pats izdomāji, kā arī tavu talantu, psiholoģisko noturību un citiem faktoriem). Mūsdienās ir savairojušies intelektuālie papagaiļi. Tie ir spēlētāji, kuri veiksmīgi kopē citu idejas un viņu galvenā funkcija ir atcerēties.

Teiksim, tu domā ka cīnies ar Pēteri "RTU Open", bet tu nenojaut ka pieci cilvēciņi mazā Ķīnas pilsētiņā aktīvi strādā Pētera labā (turklāt viņi vēl pieslēguši vietējo skaitļošanas centra tehniku, kas dienu un nakti meklē Pēterim idejas).

Ja paskatās fotogrāfijas kā cilvēki šahu spēlēja pagājušajā gadsimtā, tad redzams ka vairumam skatiens ir vērsts uz galdiņu, bet mūsdienās katrs otrais skatās mākoņos un cenšas atcerēties kas gan tur bija jāspēlē.

No finansiālā viedokļa šaha lielmeistars ir ienesīga profesija?

Pasaules Top 20 lielmeistari var labi pelnīt, bet pārējiem diemžēl neiet tik glauni un ir grūtības dzīvot tikai no sacensībām vien. Būt par šaha lielmeistaru ir dzīvesveids, jo iztikt tikai no balvām turnīros nepavisam nav vienkārši.

Cik daudz savos 50 gados šobrīd iemācies šahā ko jaunu?

Ar katru izspēlēto partiju iemācies ko jaunu, un tas šai spēlē ir mūžīgs process.

Vai tev šahā palicis kāds nesasniegts mērķis, kuru gribētu realizēt?

Esmu šahu spēlējis 49 dažādās valstīs (apmeklējis gan vairāk) un ceru šogad vismaz vienu valsti vēl pievienot šim sarakstam. Būtu jauki šo sarakstu turmākajos gados noapaļot līdz 100, jo ceļošana un dzīves iepazīšana citās zemeslodes daļās ir viens no galvenajiem trumpjiem šai profesijā.

Un protams kurš gan negrib kļut par pasaules čempionu... Ir tik daudz kategorijas, kur uzvarētāja kausu var pacelt virs galvas!

Ko tu ieteiktu Latvijas jaunajiem šahistiem, lai ātrāk gūtu rezultātus?

Nospraudiet sev mērķi (vai kāda konkrēta reitinga sasniegšanu, vai jauna titula izcīnīšanu), jo tas jūs motivēs uz jauniem sasniegumiem.

Cik cerīgos toņos tu redzi Latvijas šaha nākotni?

Nebūšu liels optimists, jo, lai sportā gūtu panākumus, tajā jāveic nopietni iegūldījumi, un šaubos vai tuvākaja nākotnē mēs to sagaidīsim Latvijā.

Cik gadus pats vēl spēsi profesionāli spēlēt šahu?

Domāju, ka ar savu dzīves filozofiju būšu šai profesijā līdz pēdējam, bet nebrīnīšos ja pēc 100 gadiem šaha lielmeistara profesija vairs neeksistēs.