Pagājušajā nedēļas nogalē nosledzās draudzības mačs starp Latviju un Zviedrīju. Sacensībās piedalījās četri mūsu jaunie šahisti (2007. dz. gads un jaunāki) – Miķelis Vingris, Marija Kuzņecova, Artjoms Tolmačevs un Reinis Valdats.
Divās dienās katrs tika izspēlējis 8 partijas – ar abām krāsām ar katru pretinieku (tā saucāmā Ševeningenas sistēma). Laika kontrole bija 15 minūtes uz partiju + 5 sekundes par gājienu. Uz papīra mūsu komanda izskatījās nedaudz specīgāka, vismaz spriežot pēc ātra šaha reitingiem: Latvija (1683) un Zviedrija (1612). Pirmajā dienā mūsu komandai izdevās izvirzīties vadībā un pārņemt iniciatīvu mačā!
Sākot no pirmās kārtas praktiski visās pārtijās mēs redzējam ļoti asu un dinamisku spēli. Abu komandu šahistiem izdevās pārsteigt komentētājus un skatītājus gan ar neparastiem resursiem, gan ar nopietnām kļūdām. Taču pateicoties šim kokteilim no dažādam emocijām, sanāca ļoti iespaidīgs šovs. Mūsu jauniešu izlase uzvarēja ar pārliecinošu rezultātu 18,5:13,5!
“Man ir liels prieks, ka zviedru kolēģu ideja realizējās šādā draudzības mačā un, protams, apsveicu mūsu komandas dalībniekus ar uzvaru! Mans personīgais uzskats ir, ka šādi mači ir ļoti svarīgi, jo dod iespēju jauniešiem vienam otru iepazīt (un mācīties vienam no otra). Gan šaha veidolā, gan sadzīvē uzzināt kaut ko jaunu par saviem komandas biedriem, gan jauniešiem no citām valstīm. Jo šahs ir ne tikai sports un cīņa, bet arī jaunu draugu un paziņu ieguves veids.
Runājot par pašu maču, ļoti simpatizēja jauniešu cīņas spars katrā partijā – pat tad, kad šķita, ka partija jau zaudēta, tika atrasti visādi šahistiski fokusi, lai pretiniekiem dzīve nešķistu tik salda. Visas partijas bija ļoti kareivīgas no abām pusēm, kas liecina par fantastisku cīņas sparu. Un pat tajās partijās, kur pieredzējušāki šahisti būtu vienojušies par miera izlīgumu jau sen, partijas turpinājās vēl 10–20 gājienus. Ir patīkami redzēt asu taktisku spēli, kur jaunieši cīnās kā lauvas.
Arī atklātņu stadija ir labā līmenī (protams vienmēr vajag uzlabot un meklēt un mācīties vairāk un vairāk). Šobrīd, katram jaunietiem ir 8 partijas, kuras kārtīgi izanalizēt un veikt kļūdu labojumu. Visā visumā pasākums izdevās – paldies Miķelim Vingrim, Artjomam Tolmačevam, Marijai Kuzņecovai, Reinim Valdatam par garšīgu šahu! Tikpat liels paldies lieliskajam komentātoru duetam GM Ņikitam Meškovam un GM Tomam Vedbergam!”.
“Manuprāt šis bija perfekti organizēts pasākums. Rezultāts bija neprognozējams līdz pēdējam brīdim. Vienu momentu likās, ka viss jau beidzies, bet tad šī doma priekšpēdējas kārtas laikā (kur stāvējām uz 0:4) nomainījās uz “ouč, tūlīt mēs vēl varam pamanīties zaudēt…”. Tāpēc var droši teikt, ka gan formāts, gan jauno talantu dueļi, gan komentētāji, gan emocijas, gan gūta pieredze – viss bija lieliski.
Varēja just, ka jaunākiem mača dalībniekiem Reinim no Latvijas un Viktoram no Zviedrijas mačs iet samērā grūti. Bet ja Reinim spēki vai nu fiziskie vai nu morālie beidzās ap 5. kārtu, tad Viktors mača beigās radīja savu labāko šahu un bija ļoti tuvu lai apspēlēt gan Miķeli gan Tjomu. Es ceru, ka Reinim šis mačs dos labu iedvesmas devu strādāt tālāk.
Marija kārtējo reizi pierādīja ka mums aug asais pipariņš, kurš vēl liks raudāt daudzus oponentus pie šaha galdiņa. Daudz vēl darbu priekšā, bet izskatās ka esam uz pareiza ceļa. Arī Marija pārsteidza ar to, ka zibenīgi noreaģēja un sagatavojās pirms pēdējas kārtas, tā rezultātā nospēlējot absolūti tīru pēdējo spēli asajā drakona variantā iznicinot pretinieku bez pretestības.
Miķelis labi nospēlēja pirmo dienu un, neskatoties uz nelaimēm un piedzīvojumiem, otrajā dienā pieradīja sevi kā lielisku cīkstoni, kas tīc sev un cīnās līdz pēdējai iespējai.
Artjoms šoreiz bija īstais komandas līderis ar 3,5 no 4 pirmajā dienā un 6 no 8 kopumā. Tjoma nopietni uztvēra šo maču un tikpat nopietni gatavojās. Visu svētdienas rītu mēs pavadījām kopā ar viņu, brāli Romu un māsu Aļonu, kā arī "Stockfish", spēlējot "Hand & Brain" tematiskās spēles ar melniem Londonā un ar baltiem Kana sistēmā Paulsenā un Panarina Drakona apakšvariantā. Kā rezultātā 2,5 no 3 un 100% uzminētas atklātnes. Arī man bija īstais lepnums skatīties, ka Arjoms savaldīja sevi pēc dažām rupjam kļūdām pret Viktoru un pretinieka perfektas spēles un veiksmīgi aizgāja All-in, atņemot pretiniekam veselu nopelnītu punktu. Ceru, ka šādi pasākumi turpināsies arī tālāk!”.
“Man kā Latvijas šaha skolas trenerim bija patīkami vērot, kā mūsējie cīnījās jaunā Tāla/Širova stilā - mērķtiecīgi un ar lielu izdomu metoties virsū pretinieka karalim. Šajā ziņā īpaši jāpaslavē Marija, kas savus pretiniekus vienkārši iznīcināja, konsekventi un enerģiski uzbrūkot jau pašā spēles sākumā – gan ar baltajiem, gan arī ar melnajiem.
Angļu uzbrukuma komplekss Naidorfa variantā patiesi ir vispateicīgākais darbalauks jauniņajai rīdziniecei, kas droši devās sarežģījumos ar abām krāsām, demonstrējot apskaužamu taktisko meistarību. Par lielisku gaumi un humora izjūtu liecina skaistais Marijas "dubultmats" pēdējā kaujā – pieveicot "drakonu"! Diemžēl karaliskajā spēlē nevar visu mērīt ar vienu olekti... Ja arī pret Naidorfu un Drakonu "anglu" uzbūve Le3 + f3 ir īstā vietā, tad Paulsenā (3. kārtā) 6.Le3?! noveda pie grūtībām (optimālo turpinājumu 6.Ld3 esmu izsmeļoši aplūkojis savā grāmatā "Māksla uzvarēt" - sk. III nodaļu...). Tiesa gan, vidusspēlē Marija pretinieku tīri apspēlēja, tikai nepievērsa pietiekamu uzmanību "taktiskajiem vājumiem" (Bg7 un Dc5), kas pieļāva "aizsarga iznīcināšanu" – ar 28.Txg7+! utt.
"Klupšanas akmens" Marijai izrādījās arī visumā miermīlīgais "slēgtais sicīlietis", kurā bandinieku izvietošana pa baltajiem lauciņiem neatbilda harmonijas principam: ja uz galdiņa paliek vienīgi baltlauciņu laidnis, tad bandinieki jāpārliek maksimāli uz melnajiem lauciņiem – 10...e5! (10...d5 vietā), tādējādi pārejot uz Botviņņika trīsstūra sistēmu – lielmeistaru Mieža un Rogules garā. Pozicionālā jomā būs tomēr pamatīgi jāpastrādā, tā kā taktika ir stratēģijas kalpībā!
Zēni arī parādīja varenu cīņasgaru, lai arī ne viss vēl izdevās – kaut kur tomēr pietrūka zināšanu, taktisko iemaņu u. tml. To visu ar cītīgiem treniņiem var iemācīties un pilnveidot bezgalīgi. No trenera viedokļa raugoties, šķiet brīnišķīgi, ka bērnu spēle saistīta ar vienu noteiktu līniju (piemēram, ar Naidorfa kompleksu). Rezultātā komanda var savstarpēji bagātināties ar kopējām idejām un analīzēm. (Manuprāt, arī Miķelis Vingris varētu vēl vairāk attīstīt savas taktiskās iemaņas, spēlējot 1.e2-e4! - tāpat kā cīņasbiedri.) Augļus nes arī lielais trenera veikums – paldies Sergejam Kļimakovam, kas dāsni dalās ar savām plašajām zināšanām! Sumināsim uzvarētājus – Latvijas jaunie talanti uzvarēja pelnīti! Novēlu viņiem visiem kārtīgi izmantot praktisko materiālu tālākajos treniņos, lai nākotnē mēs varētu priecāties par jauniem Tāliem un Laubertēm!”.
Pirmkārt, es apsveicu mūsu komandu ar uzvaru! Ne tikai jaunus šahistus, bet arī trenerus, vecākus un skatītājus. Daži vārdi par maču – tagad droši varu pateikt, ka pasākums ir izdevies. Atmosfēra bija fantastiska un man personīgi pietrūka tādi nelieli šaha svētki. Manuprāt, ļoti svarīgi, ka bērniem ir iespēja trenēties un cinīties. It īpaši tagad. Ne tikai sisties valsts mērogā, bet arī starptautiskā arēnā, vienlaicīgi uzlabojot attiecības ar mūsu kaimiņiem.
Otrkārt, es gribu atgadināt šahistiem, ka nospēlēt maču ir tikai pirmais solis. Pēc tam ir obligāti jāizanalizē savas partijas un jāuzraksta datorā, telefonā vai klādē, kas ir noticis partijās, kādas kļūdas es pieļāvu un kas man ir jāizdara, lai kļūt labāk? Ja Jūs to nedarat, tad tā ir tukša laika pavadīšāna un var nesapņot par čempiona tituliem.
Treškārt, esmu pateicīgs treneriem un organizātoriem par atsaucību. Man šķiet, ka mūsu nelielajā šaha sabiedrībā trūkst cilvēku ar aktīvu pozīciju. Es lūdzu aktīvāk piedalīties Latvijas šaha dzīvē: dalīties ar savām domām, izteikt viedokļus un piedavājumus, palīdzēt viens otram un līdz ar to attīstīt kopējo līmeni."
Komentāri:
Lai pievienotu komentāru, pierakstieties ar draugiem.lv, facebook, vai vkontakte.ru kontu.
draugiem.lv facebook.com vkontatke.ru