Mūžībā devies Danas Reiznieces-Ozolas pirmais treneris Agnis Bogdanovs

Mūžībā devies lielmeistares Danas Reiznieces-Ozolas pirmais treneris Agnis Bogdanovs (1954-2020). Tieši viņš 1989.gadā, meklējot jaunos šaha talantus, Kuldīgas 2.vidusskolā atnāca uz klasi pie bērniem un aicināja pievērstiem šim sporta veidam. Astoņus gadus vecā Dana pieteicās.

Agņa Bogdanova vadībā Dana Reizniece-Ozola 1994.gadā Brazīlijā kļuva par pasaules vicečempioni jauniešiem, bet pēc gada arī Eiropas blica vicečempioni. Agnis Bogdanovs, kurš pēc profesijas bija inženieris, no trenera amata aizgāja 1995.gadā, taču tieši viņš Danai ielika bāzi tam, lai 1998. un 1999.gadā viņa jau ar Viktora Šteinberga palīdzību kļūtu par Eiropas čempioni jauniešiem. No 1998. līdz 2001.gadam Reizniece-Ozola četras reizes pēc kārtas triumfēja Latvijas čempionātā.

Dana Reizniece-Ozola: "Šahs manā dzīvē vēris durvis, kuras citkārt nebūtu pieejamas, un Agnis no agras bērnības mani veidojis kā sportisti un personību. Vienmēr iedrošinot un radot sportisku niknumu, dažubrīd caur asarām laužot slinkumu un nevarēšanu. Disciplinējot. Treneris bieži mēdza atkārtot: "Nav tāda vārda "nevaru", ir tikai "negribu"!"

Vēl šodien glabāju bezdatoru laikmetā Agņa glītā rokrakstā rakstītās milzu lapas ar teoriju, kas vēlās vakara stundās man bija jāapgūst. Viņa treniņos daudzu gājienu varianti bija jāmācās skaitīt, "nebakstot figūras", bet atbildīgās situācijās "jāsēž uz rokām" pirms lēmuma pieņemšanas. Dzīvē der viņa atgādinājums spēlēt, lai neizšķirts kabatā, un neaizmirst uz sen ierastu situāciju paskatīties no otras puses. Jā, arī nesapriecāties par nepelnītu veiksmi: "Ja esi nolaidusi greizi, labāk zaudēt. Citādi neko neiemācīsies!"

Agnis zināja, ka iemācīties var daudz vairāk, ja nebaidies no pretinieka, kas stiprāks par tevi. Tādēļ regulāri lika spēlēt vīriešu turnīros, organizēja sparinga mačus un nodarbības ar Latvijas labākajiem lielmeistariem. Agnis bija pārliecināts, ka labs treneris vienmēr grib, lai audzēknis iet tālāk par viņu

Agnis atvēra man pasauli. Lai mēs nokļūtu Eiropas un pasaules jauniešu čempionātos, viņš meklēja atbalstītājus un reiz pat līdzēja radiniekam izstrādāt mežu. Viņš vienmēr pieskatīja, lai pusdienām domāto naudu nenotriecam modīgos niekos, bet paēdam. Ne vēlāk kā divas stundas pirms partijas!

Treneris vienmēr teica, ka ir bagāts, jo viņam pietiek. Un ļoti lepojās ar savu īpašo dārgumu – meitām. Viņam mērķis bija meitām dot vienīgo, ko cilvēkam nevarot atņemt – labu izglītību.

Īstu dzīves skolu viņš deva arī man, savai šaha meitai."